«Kad mēs augām, tad gan tā nebija» – šo pārmetumu pilno omammas nopūtu vismaz vienreiz mūžā dzirdēt iznācis katram.
«Kad mēs augām, tad gan tā nebija» – šo pārmetumu pilno omammas nopūtu vismaz vienreiz mūžā dzirdēt iznācis katram. Un taisnība jau ir, viņas jaunu dienu laikā bija karš, bija Sibīrija… Bet patiesībā jau par tik globālām lietām ome nemaz nedomā. Viņu tracina ļoti atšķirīgie sadzīves sīkumi. Nu kā var mazdēls nokrāsot oranži zaļus matus, kā tāds burkāns, un stundām kratīties dīvānā, klausoties kāda tur Ozola ātrrunāšanā. Kamēr ledus jau pa trepītēm priekšnamā ienācis un lāpsta turpat aizdurvē paņemama… Bet mazmeita iekāpusi biksēs, kam staras gals sen par garu un tikpat plats, cik visa bikse ap vidukli, bet no omes dāvātās jaciņas piedurknes gala tiktikko pirkstu gali ar tumšzaļiem nagiem rēgojas. Nu vai tad tāds var iet dobē nezāles ravēt! Pat pēc nosārtušas zemenes ne.
Iedosi kapli rokā, kājā iecirtīs kā likts…
Kad mēs augām, tad valsts mērogā «visu labāko – bērniem!» devām. Tikai darba tikums pie tā «visa labākā» netika pieskaitīts. Vai tagadējās valdības nolikums ko vērsīs par labu?
Valdība ir apstiprinājusi noteikumus par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem. Kā zināms, līdz šim likums ļāva nodarbināt pusaudžus tikai no 15 gadu vecuma. Jaunie noteikumi paredz, ka bērns, sasniedzot 13 gadu vecumu, no skolas brīvajā laikā drīkstēs oficiāli strādāt, ja vismaz viens no vecākiem viņam būs devis rakstisku atļauju. Šie noteikumi pieņemti saskaņā ar Darba likuma 37. panta otro daļu.
Patiesībā tādi noteikumi jau sen bija vajadzīgi, jo beidzot tie legalizēs bērnu darbu. Līdz šim situācija bija visai neskaidra, proti, bērnu nodarbināšana bija tādā kā puslegālā statusā no likuma viedokļa aizliegta, taču praksē visi pievēra acis, ja tas, protams, notika normas robežās. Tieši šā iemesla dēļ arī bija nepieciešams izstrādāt noteikumus, kas reglamentētu bērnu nodarbināšanu.
Īpaši aktuāli šie noteikumi varētu būt lauksaimniecības sektorā, jo tieši tur bērnu darbs, domājams, tiek izmantots visvairāk. Kurš gan, dzīvojot vai ciemojoties laukos, nav piedalījies kādos lauku darbos, neskaitot, vai sasniegts 13 vai 15 gadu vecums? Būtībā šie noteikumi tuvina mūs latviskās mentalitātes tradicionālajai izpratnei: bērniem jau no mazotnes tiek mācīta darba mīlestība. Pietiek vien pievērsties latviešu literatūras klasikai «Mazās Anneles bērnības atmiņām», «Pastariņa dienasgrāmatai» vai vēl virknei citu darbu, kur atainotas bērnu darba gaitas, sākot ar cūku ganīšanu un beidzot ar siena un kulšanas talkām.
Faktiski jau arī līdz šim neviens īpaši nekontrolēja, vai bērni, kas dažādos darbos palīdz vecākiem un citiem tuviniekiem, ir sasnieguši 15 gadu vecumu. Ministru kabineta (MK) noteikumi šīs aktivitātes padarīs likumīgas. Turklāt ļoti nozīmīgs tajos ir bērnu tiesību jautājums, jo bērni var tikt nodarbināti tikai brīvprātīgi un viņiem piemērotos darbos, kas arī atrunāti valdības pieņemtajā dokumentā. Tā, sākot ar šā gada 1. jūniju, kad stājas spēkā MK noteikumi, pusaudži no 13 gadu vecuma no mācībām brīvajā laikā var tikt nodarbināti gandrīz visos lauku darbos, kur nenotiek mehanizēta apstrāde un netiek lietotas ķimikālijas. Taču bērnus nedrīkst nodarbināt specifiskās fermās, vietās, kur darbs ir saistīts ar plēsīgiem zvēriem un bīstamiem mājlopiem. Bērnus var nodarbināt arī mājstrādnieka, kantora, viesnīcu, kafejnīcu un līdzīgu telpu uzkopšanas, transportlīdzekļu mazgāšanas, kurjera darbā, vienkāršos ielu darbos (plakātu līmēšana, logu mazgāšana utt.), kā arī preču piegādē uz mājām un to tirdzniecībā uz ielas. Ir vēl virkne citu vienkāršu darbu, kuros viņi var tikt iesaistīti.
Ministru kabineta noteikumu 1. pielikumā ir detalizēts 50 punktu saraksts ar darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, izņemot gadījumus, ja viņi ir profesionāli apmācīti un darbs notiek tiešā darba vadītāja vai uzticības personas klātbūtnē, ievērojot darba aizsardzības prasības. Savukārt noteikumu 2. pielikumā ir minēti darba vides riska faktori, kuriem tieši aizliegts pakļaut bērnus.
Noteikumu izpildi uzdots kontrolēt Valsts darba inspekcijai, bet brīvprātīgi to uzņemas organizācija «Glābiet bērnus», kam arī var ziņot par pārkāpumiem, kas saistīti ar bērnu nodarbināšanu. Jelgavas Valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms atzīst, ka jaunie noteikumi tikai sakārto līdz šim neskaidro situāciju, jo arī agrāk pusaudži no13 gadu vecuma ar vecāku piekrišanu drīkstēja strādāt. Šie noteikumi tikai precizē, ka bērni no 13 gadu vecuma drīkst strādāt ar rakstisku vecāku atļauju, nevis vienkārši piekrišanu kā līdz šim. V.Dūms uzskata, ka problēmas nevarētu būt, ja bērni darbā tiks pieņemti likumīgi, atbilstoši visiem noteikumiem. Taču bieži, īpaši zemnieku saimniecībās, bērnus nodarbina nelikumīgi, bet to parasti ir ļoti grūti pierādīt.
Vērtējot šo problēmu no valsts politikas viedokļa, jāsecina, ka MK noteikumi zināmā mērā ir arī mēģinājums risināt klaiņojošo bērnu un nepilngadīgo noziedzības problēmu, stimulējot darba devējus iesaistīt vienkāršākajos darbos pusaudžus. Strādādami savā brīvajā laikā, viņi varētu nopelnīt sev kabatas naudu un gūt praktiskas iemaņas dažādos darbos. Līdz ar bērnu nodarbināšanu valstī atrisināsies virkne citu kompleksi saistītu problēmu, jo visiem zināms, ka pusaudžiem nerātnās domas prātā nāk tieši aiz bezdarbības. Arī aptaujātie bērnu vecāki ir apmierināti ar valdības iniciatīvu veicināt pusaudžu nodarbinātību.
Taču diemžēl visā šajā ķēdītē ir viens «bet», jo nav skaidrs, kas, izņemot pašus vecākus, radiniekus vai pazīstamus cilvēkus, būs darba devēji, ja valstī vēl joprojām ir bezdarbs, it īpaši laukos, kur pusaudžu darbs varētu būt visvairāk izmantojams. Kā papildu negatīvais faktors darbosies arī darba devēja bailes no atbildības, kas saistīta ar bērnu nodarbināšanu.
Taču daži potenciālie darba devēji ir ieinteresēti jaunajos MK noteikumos. Jelgavas uzņēmuma «SIA Ārods» dārzniecības vadītāja Gunta Rubaņika stāstīja, ka viņi vasarā labprāt darbā ņem pusaudžus, kas grib iepazīties ar puķkopību, dārzkopību un pie reizes arī kaut ko nopelnīt. Līdz šim, kā apgalvo G.Rubanika, viņi ir bijuši apmierināti ar bērnu paveikto. Diemžēl šādu pozitīvu piemēru ir visai maz. Vienīgais, uz ko atliek cerēt, ir pašvaldība, kas varētu stimulēt darba devējus, piedāvāt iespēju bērniem vasarā strādāt, jo līdz šim darba devēju aktivitātes šajā jomā ir bijušas visai nelielas.
