Vairums bērnu izjūt greizsirdību, kad ģimenē parādās jaundzimušais. Īpaši greizsirdīgi ir bērni līdz piecu gadu vecumam, jo viņi vēl ir ļoti atkarīgi no vecākiem.
Vairums bērnu izjūt greizsirdību, kad ģimenē parādās jaundzimušais. Īpaši greizsirdīgi ir
bērni līdz piecu gadu vecumam, jo viņi vēl ir ļoti atkarīgi no vecākiem.
Kad ģimenē ierodas jaunākais bērns, vecākais zaudē pieaugušo nedalīto uzmanību, īpaši, ja viņš ir pirmdzimtais. Daudzbērnu ģimenē katrs nākamais bērns daudz vieglāk pārdzīvo mazuļa ierašanos, jo viņa stāvoklis – «viens no daudziem» – nemainās.
Kā tas izskatās
Bērnu greizsirdībai ir vairākas formas. Divus trīs gadus veci bērni pēc brālīša vai māsiņas dzimšanas demonstrē vecākiem, ka viņi arī ir maziņi un bezpalīdzīgi. Vecākais bērns, piemēram, var prasīt, lai viņu baro no pudelītes ar knupi, ucina rokās un vizina ar ratiņiem. Bērns var slapināt gultā, zīst pirkstu, lai tikai būtu līdzīgs bēbim.
Iespējams, ka vecākais domā tā: «Kāpēc mammai ir vajadzīgs vēl viens bērns? Viņš taču neko neprot, bet par viņu visi tā priecājas. Ja arī es čurāšu biksēs, ēdīšu no pudelītes, mani atkal mīlēs kā agrāk!» Varbūt vecākais bērns domā, ka mazulim dod ēst kaut ko ļoti garšīgu un šūpoties ratiņos ir ļoti interesanti.
Ko darīt vecākiem
Vispirms saprast bērna pārdzīvojumus un neuzskatīt tos par kaprīzi. Pamēģiniet to uztvert ar humoru. Ja bērns grib, lai viņu pašūpo rokās, dariet to un ar smaidu sauciet bērnu par «mīļo bēbi». Iedodiet vecākajam pagaršot pienu no pudelītes, ja viņš vēlas. Kad bērns pārliecināsies, ka viņam neatsaka un piens pudelītē neatšķiras no piena krūzītē, greizsirdība pierims. Bērns nomierināsies, un vēlēšanās būt līdzīgam bēbim pāries.
No agresijas līdz maigumam
Bieži greizsirdība var izraisīt agresivitāti. Vecākais aiztiek mazāko, dusmojas, ja bēbis raud. Savu neapmierinātību par jaundzimušo viņš var novirzīt uz māti. Palikt kaprīzs, nepaklausīgs, par spīti izmētāt rotaļlietas u.tml. Cits var kļūt raudulīgs, zaudēt interesi par rotaļām. Viņš visu dienu staigā pakaļ mammai, raud un apvainojas par sīkumiem. Tie ir neapzināti centieni pievērst sev uzmanību, lai atgūtu it kā zaudēto vecāku mīlestību un maigumu.
Slēptā greizsirdība
Dažreiz greizsirdību ir grūti atšifrēt.
Piemērs. Vecākā māsa visu uzmanību koncentrē uz mazo brāli. Pat neredzot mazuli, runā par viņu. Mamma ir ļoti apmierināta un slavē meitu. Bet viņa kļūdās. Tā ir dziļi apslēpta greizsirdība, par kuru bērns baidās atzīties pat sev.
Piemērs. Ģimenē aug vecākais dēls. Kad piedzimst mazā māsiņa, visa uzmanība un rūpes tiek veltītas viņai. Zēnam pēkšņi šķiet, ka viņam ir atņēmuši mammu un tai dēls vairs nav vajadzīgs. Bērns domā, ka tajā ir vainojama mazā māsiņa. Viņš saprot, ka mammas mīlestību un maigumu var saņemt tikai tad, ja kaut kas nav kārtībā. Zēns sāk baidīties palikt viens pats istabā, viņam pazūd ēstgriba, ir traucēts miegs.
Dažreiz bērniem var parādīties arī nopietnāki, piemēram, neirotiski veselības traucējumi. Tādos gadījumos vecāki cenšas meklēt ārstu palīdzību, lai gan pret bērnu vajadzētu izturēties ar pacietību un sapratni. Viņi uzskata, ka bērna uzvedība ir kaprīza un soda viņu par to, līdz ar to pastiprina mazā negatīvos pārdzīvojumus un greizsirdību.
Kā palīdzēt vecākajam?
Vispirms ļaujiet vecākajam bērnam justies pieaugušam un būt jūsu palīgam. Pastāstiet, kāds viņš bija, kad piedzima. Atgādiniet, kā auga, ko pamazām iemācījās. Pastāstiet, ka tagad viņš ir liels un jūs viņu uzskatāt par stipru, gudru un veiklu. Stāstiet par to, ka bērns daudz ko prot izdarīt patstāvīgi, bet bēbis ir maziņš un bezpalīdzīgs un jums ir vajadzīga vecākā bērna palīdzība.
Drīz jūs redzēsiet, ka vecākais ir neaizstājams palīgs un labprāt pilda savus jaunos pienākumus. Noteikti par to bērnu paslavējiet un aplieciniet, ka jūs cienāt viņu par paveikto.
Brīdināts, tātad sagatavots
Par jaunā ģimenes locekļa parādīšanos sāciet runāt laikus. Bērnam jāzina, ka viņam būs brālītis vai māsiņa un jāpierod pie šīs domas. Pastāstiet, cik maziņš, bezpalīdzīgs būs mazulis un kā par viņu vajadzēs rūpēties.
Atcerieties, jauna bērna dzimšanai pēc iespējas mazāk jāietekmē vecākā bērna dzīve, īpaši tad, ja līdz šim viņš ir bijis vienīgais bērns ģimenē. Ja nepieciešams, jau iepriekš iekārtojiet viņu bērnudārzā, lai šo pārmaiņu viņš neuztvertu saistībā ar jaunākā dzimšanu.
Atcerieties, nekādā gadījumā nedrīkst atstumt vecāko, kad piedzimst jaunākais. Jebkuram bērnam jebkurā vecumā jaunākā bērna parādīšanās ģimenē ir nopietns pārbaudījums, ar kuru tikt galā var tikai ar jūsu palīdzību un mīlestību.
