Medicīnas akadēmijas pasniedzēja Zane Gaile, pusotru gadu darbojusies bērnu attīstības centra «Rotaļa» konsultāciju programmā bērniem invalīdiem un viņu vecākiem, atzīst to par līdz šim rezultatīvāko pasākumu Latvijā.
Medicīnas akadēmijas pasniedzēja Zane Gaile, pusotru gadu darbojusies bērnu attīstības centra «Rotaļa» konsultāciju programmā bērniem invalīdiem un viņu vecākiem, atzīst to
par līdz šim rezultatīvāko pasākumu Latvijā.
Pirms pusotra gada «Rotaļas» fizioterapeite Aija Kļaviņa sadarbībā ar bērnudārza vadību izstrādāja Rehabilitācijas konsultāciju programmu bērniem invalīdiem un viņu vecākiem un ieguva Sorosa fonda atbalstu pirmā gada darbībai. Šogad projekta turpinājumu atbalsta Nīderlandes vēstniecība.
Programmā iesaistīti 10 bērni vecumā no diviem līdz septiņiem gadiem kopā ar vecākiem un vecvecākiem. Divas reizes mēnesī viņi pulcējas «Rotaļā», lai kvalificētu speciālistu – psihologa, logopēda, ergoterapeita, fizioterapeita – vadībā mācītos, kā veicināt savu bērnu attīstību. Kopīgās darbības pozitīvo rezultātu apliecina tas, ka jau vairāki bērniņi ar sākotnēji smagām fiziskām un psiholoģiskām problēmām ir spējuši iekļauties bērnudārza pastāvīgajā rehabilitācijas grupā, kur jūtas brīvi un atraisīti.
Zaiga Gaile, viena no Latvijas vadošajiem fizioterapeitiem, «Rotaļas» projektu atzīst par līdz šim pirmsskolas bērnu rehabilitācijā visefektīvāko.
– Ne mazāk svarīgi par bērna fizisko iespēju uzlabojumiem ir tas, ka projekts vērsts uz vecāku apvienības veidošanos, – saka Z.Gaile.
Viņa uzsver, ka ģimenei, kurā ir problēmbērniņš, ir ļoti svarīgi apzināties, ka arī citiem ir līdzīgas situācijas, un kopīgi labvēlīgā gaisotnē mācīties, kā ar invaliditāti sadzīvot un kā tās ietekmi mazināt. Tieši vienotas komandas garu, kad savā starpā var analizēt sasniegumus un arī neveiksmes, Z.Gaile atzīst par «Rotaļas» projekta dažbrīd pat pārsteidzošo panākumu atslēgu.
Šai atziņai pievienojas arī psihoterapeite Solvita Lauva. Viņa kopā ar kolēģi Baibu Gerhardi iecerējusi rudenī veidot vecāku atbalsta grupu, lai palīdzētu ģimenēm, kurās ir bērns ar attīstības traucējumiem vai arī pieaugušais invalīds, saglabāt pašcieņu, ticību sev, spēju veikt pietiekami aktīvu sociālo dzīvi.
– Šīm ģimenēm svarīgs ir ne tikai ekonomisks, bet arī emocionāls atbalsts, un to varētu dot šī grupa, – saka Solvita.
Aija Kļaviņa nenoliedz, ka rehabilitācija būtu vajadzīga daudz lielākam skaitam bērnu, tādēļ konsultāciju dienās padoms netiek liegts arī tiem, kas pagaidām nav iesaistīti projektā. Ir arī aizsākta sadarbība ar Rīgas Starptautisko rotari klubu, kas apņēmies sniegt atbalstu bērnudārza telpu pārbūvei, lai tās pielāgotu invalīdu vajadzībām un dārziņā varētu atvērt vēl vienu bērnu rehabilitācijas grupu.
