Kamēr kaut viens cilvēks no dzimtas vēl ir, tās bērniņam jāizaug mājās.
Kamēr kaut viens cilvēks no dzimtas vēl ir, tās bērniņam jāizaug mājās. Tā ir ideja, kas kopš Ziemassvētkiem vieno kluba «Svētelis» biedrus.
Kamēr bērnu patversmes un nami ir pilni, kamēr vilcienos brauc daudz pusaudžu ar bāreņu apliecībām kabatās, viņi savus bāros mazbērnus «kastanīšus no sava koka» audzina paši, nepamet tos ārpus savas gudrziņas un mīlestības un nereti paliek kopā ar tiem arī nabadzībā, arī slimībā, ne vien veselībā un bagātībā.
Vai viņi šajā ziņā augstāk pacels arī sabiedrības morāles latiņu? Vai viņu rīcība vēsta laiku, kad latviešiem, tāpat kā dažām tautām bijis vienmēr, bērnu un veco patversmes nebūs vajadzīgas? Kas zina.
Pašlaik Jelgavā vien par domes naudu bērnu patversmē aug 116 īstu un arī visai nosacītu bāreņu un Latvijas Bērnu fonda Jelgavas novada nodaļa aprūpē 215 trūcīgu ģimeņu, kurās ir 615 bērnu. Krietnā tiesā no tām cilvēka izaudzināšanas nastu nes vecvecāki (ja tā nebūtu, patversmēs augtu vēl vairāk bērniņu). Viņi ir tie, kas «Svētelī».
Doma par vecvecāku klubu Bērnu fondā, ko vada Silvija Dālmane, radās tādēļ, ka situācijā, kad audzinātājs ir vecs cilvēks, ar materiālu atbalstu vien nepietiek. Bērnus audzinošajiem vecākiem vajadzīga arī pedagoģiska, psiholoģiska, juridiska palīdzība, jo šie cilvēki, pārlecot pāri vienai veselai paaudzei, par jaunu nokļuvuši visu problēmu centrā, turklāt laikā, kas patiesībā vairs nemaz nav viņu.
Atsaucība kluba tapšanai bija negaidīti liela. Tagad «Svēteļa» saietus var dēvēt par sarunu un mācību stundām. Tajos redz, cik cilvēks var būt nocieties izrunāties, pateikt likteņbiedram arī par prieku, lai cik grūta būtu ikdiena. Šajā pusgadā, kamēr vecmāmiņas reizi mēnesī pulcējas, smagumu no viņu pleciem tālāk pabīdījis lepnums un pašapziņa, pārliecība, ka darīts pareizi. Bet, ka tā noticis, paldies jāsaka arī daudziem citiem cilvēkiem, kas, atlīdzību neprasot, nākuši uz «Svēteļa» saietiem ar priekšlasījumiem un konsultācijām.
Pirmā atsaucās juriste Aina Labanovska, sekoja 1. ģimnāzijas direktora vietniece Rasma Cunska, psiholoģe Evita Sondora, Jelgavas novada dzejnieks Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda Zīmes īpašnieks Pāvils Neikšāns, prāvests Jānis Priednieks, kulinārijas entuziaste Dzidra Segliņa.
Kluba nodarbības ar pašsacerētiem dzejoļiem kuplinājusi pensionēta ārste Valija Gulbe, solo dziedājusi Erna Silakalne. Pēdējā kluba nodarbība bija veltīta mācību gada nobeigumam. Tajā runāja skolotāja Dzintra Rudzuroga, uzsverot mīļuma nozīmi audzināšanas procesā, attiecību situācijas analizēja Evita Sondora un pieredzē dalījās ārste Zenta Tamane.
Un pāri tam klājās sirmo kundžu lepnums par atzīmēm mazbērnu liecībās, par iemaņām un prasmi, kas gūta pulciņu nodarbībās, par cilvēka paaugšanās sprīdi. Juliana Klāra Plešnere rādīja mazmeitas Kristīnes Kapustas melnbaltas grafikas lapas, Skaidrīte Eltermane pa riņķi laida mazdēla Ģirta klūdziņu pinumus kārbiņas, groziņus, Vera Roķe slavēja mazmeitas Santas Sofijas klavierspēli.
Bet man visdziļāk atmiņā palikusi kāda atzīšanās nopūta: «Ko lai dara, ja savus bērnus nepratām audzināt. Bet mazmeitas mani ļoti mīl, noglāsta, nobučo. Pa dienu smaidu un smejos. Tikai, kad bērni jau guļ, nostājos pie loga un lūdzu Dievu līdz asarām.» Kluba saiets ir atelpas brīdis. Jau šovakar, jau rīt sekos smags darbs mīlēšana, rāšana, santīmu skaitīšana pārtikai, īrei, kādai grāmatai.
Vecmāmiņa aizbildne Valtrauta Anstrate kādā no saietiem teica: «Mēs nesam visu atbildību par audzināmo materiālo, emocionālo un garīgo labklājību kā tagad, tā nākotnē. Vispār audzināt bērnu vecam cilvēkam ir liels risks, kuru mēs savlaicīgi un pietiekami pat nenovērtējam. Visu laiku jāpatur prātā, ko bērns darīs, kad es vairs nespēšu. Bet, kas vilku baidās, lai mežā neiet.»
«Svēteļa» dalībnieces, cita citu balstot, pūloties un mācoties, savu padarīs. Viņas pat nebija ar mieru palaist klubu vasaras brīvdienās. Nākamais saiets Pulkveža O.Kalpaka ielā 9 Bērnu fonda telpās notiks 25. jūnijā plkst.13 un arī turpmāk katra mēneša pēdējā ceturtdienā. Tātad uz redzēšanos «Svētelī»!
