Senie biškopji līdz Bērtuļdienai, 24. augustam, steidza savākt medus ražu.
Senie biškopji līdz Bērtuļdienai, 24. augustam, steidza savākt medus ražu. Drīz arī vajadzēja parūpēties par bišu ieziemošanu. Arī šoruden to steigs izdarīt, tiklīdz būs savākts viršu medus. Bites ir laikus jāpiebaro, ziemas barībai nevar atstāt lapu medu, stropi pareizi jānosiltina.
Biškopja darba kalendārs kopš sendienām maz mainījies, dravošanas tehnoloģija, stropu uzbūve, medikamenti gan. Tagad ir arī citi tirgus likumi, kas biškopjus sadala trijās grupās: vieniem dravošana ir vaļasprieks un ģimenes ekonomiskais pamats ir cita nodarbe, bet medus no dažām bišu saimēm ir pašu našķim un dāvanai draugiem; otriem tā ir blakusnodarbe un labā medus gadā arī papildienākums; trešiem ar lielām dravām tas ir saimniekošanas pamats un nekam citam vairs neatliek laika.
Sava vieta ir katram no viņiem, bet visiem ir vajadzīgas zināšanas. Taču jau kuro gadu Latvijā nav iznākusi neviena grāmata par biškopību. Jaunāko šajā nozarē var uzzināt kursos, ikgadējos biškopju saietos un lasot žurnālus «Dārzs un Drava» un «Biškopis».
Jau otro gadu reizi ceturksnī iznāk specializēts žurnāls dravniekiem «Biškopis». Katrā tā numurā ir aplūkots viens biškopības jautājums gan no praktiķu, gan speciālistu viedokļa. Piemēram, nule iznākušajā «Biškopī» ir stāstīts par bišu slimībām, bet iepriekšējā – par bišu māšu audzēšanu un pievienošanu.
Bitīt’ matos!
Nu bija gan bites matos! Bet kādos?
Ir silts pavasara novakars. Saulīte gatavojas aiziet aiz meža, bet no stropiem pa kādai bitei vēl izlido. Darbojoties dārzā, ievēroju kaut ko neredzētu. Pāris metru no stropa – ezis. Mēģina iet, bet pēc pirmā soļa palecas un saraujas kamolā. Un tā visu laiku – palecas, saraujas. Nu ne no vietas! Eju aplūkot tuvāk. Eža «mati» pilni ar bitēm – čīkst vien! Iekost jau nevar: pārāk biezs tas ērkulis, bet, ja palien zem vēdera, tad gan viss notiek, un ežu tēvs lēkā kā uz karstām oglēm. Nu jāglābj! Ieveļu ezi cepurē un – ātri prom! Bites kažokā čūkst, ezis pukst vien. Domāju – laikam jau beigts būs. Paripinu nelaimīgo zem cidoniju krūma, lai cīnās pats par izdzīvošanu. No rīta ņemu lāpstu, iešu ezi nobērēt. Bet no šā ne vēsts.
P.S. Notikums ir 35 gadus sens. Pa novakarēm dravā eži bieži redzēti, bet bites neliekas ne zinis – lai jau iet savu ceļu. Bet tajā stropā bija ļoti niknas bites, varbūt tāpēc necieta svešu smaku savā tuvumā.
J.Erts Talsos
