Mazo HES īpašnieki jūtas pakļauti neloģisku spēles noteikumu varai.
Aiz Bērzes dzirnavu durvīm vienmērīgi dūc turbīna. Skaņa līdzīga motoram, ko griež iekšdedzes dzinēja kloķa-klaņa mehānisms. Taču tur nav ne izpūtēja dūmu, ne motora karstuma, jo turbīna griežas ar upes spēku. Bērzes vidējais caurplūdums ir tikai mazliet vairāk nekā pieci kubikmetri sekundē (pavasara palos vai ziemā tas var mainīties vairāk nekā desmitkārt). Taču Bērzes dzirnavu hidroelektrostacijai spēka pietiek, lai gadā tā saražotu 450 tūkstošus kilovatstundu strāvas. Dzirnavas neatrodas īsti uz upes. Pie tām pienāk nepilnu sešsimt metru garš derivācijas kanāls. Zem pašas dzirnavu ēkas atrodas trīsarpus metru augsts ūdenskritums, kas arī darbina turbīnas un citus dzirnavu mehānismus.
Kad dzirnavu īpašnieks Orvils Heniņš atslēdz durvis, aiz tām atklājas vesela mehānisku sistēma, kas saistās ar graudu malšanu. Pieci lopbarības miltu maisi palikuši no beidzamās malšanas, kas parasti notiek piektdienās. O.Heniņš stāsta, ka kopš dzirnavu atjaunošanas 90. gadu sākumā malšanas apjomi samazinājušies apmēram desmit reižu. Tomēr vēl aizvien Bērzes dzirnavām ir savi pastāvīgie klienti, kas visi nāk no mazajām zemnieku saimniecībām. Šai malšanai ir arī muzejiska vērtība – nekur citviet Zemgalē ar ūdensspēku graudus nemaļ. Tādēļ Bērzes dzirnavas, kas ir kultūras piemineklis, apmeklē arī ekskursanti.
Mazajos HES iegulda lieli kungi
Latvijā mediji vērsuši uzmanību uz to, ka mazās spēkstacijas iegādājušās ar ekspremjeru Aigaru Kalvīti, Eiroparlamenta deputātu Robertu Zīli un citiem pazīstamiem politiķiem saistītas personas, kas droši vien zina, kur ir vērts ieguldīt naudu. 90. gadu sākumā veco dzirnavu atjaunošanu, izveidojot mazās elektrostacijas, atbalstīja arī valsts. Tika atzīta to loma zaļās, videi draudzīgas enerģijas ražošanā, enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanā. Par mazajās HES ražoto elektrību tika maksāts dubulttarifs. Tagad Orvilam Heniņam un vairākiem viņa domubiedriem Mazo HES asociācijā šī biznesa vide vairs nešķiet tik pievilcīga. «Ja man vajadzēs dzirnavu darbībā piemaksāt no savas pensijas, es nestrādāšu. Gribas ticēt, ka varbūt tik tālu neaizies, bet pagaidām tāda tendence ir,» smeldzīgi spriež dzirnavu saimnieks.
No 750 dzirnavām atjaunotas 145
2002. gadā dabas aizsardzības organizācijas panāca, ka veco dzirnavu atjaunošana Latvijā tiek pārtraukta. Līdz tam laikam tika izbūvētas un tagad darbojas 145 mazās hidroelektrostacijas. LLU docents Kārlis Siļķe spriež, ka vecos laikos uz Latvijas upēm bija aptuveni 700–750 dzirnavu. Ne visas mūsdienās būtu bijis lietderīgi atjaunot, tomēr vairāku dzirnavu drupas tā arī palikušas nesakoptas un izskatās nepievilcīgi. Dzirnavu atjaunošanas aizliegums tika pamatots ar vajadzību saudzīgi izturēties pret zivju resursiem. Proti, mazo HES radīto upju ūdens līmeņa svārstību dēļ izžūst zivju nērstie ikri. Taču Bērzes dzirnavu īpašnieks uzsver – lielais vairums mazo HES strādā nevainojami. Pērn par ūdenskrātuvju ekspluatācijas režīma pārkāpumiem sodīts nepilns desmits mazo HES īpašnieku. Par Bērzes dzirnavām, kuru ūdenskrātuvē līmenis ir praktiski nemainīgs, neviens nekad nav sūdzējies. «Ja es nolaistu Bērzes uzpludinājumu, tuvējo māju akās pazustu ūdens,» stāsta Orvils, apzinoties savu atbildību. Viņš arī brīnās par ierobežojumiem darba samaksā dzirnavniekiem, kuriem uz vienām dzirnavām tiek administratīvi noteiktas 0,4 no pilna laika darba slodzes.
Kopš 2014. gada mazo HES īpašnieki maksā arī dabas resursu nodokli par patērēto ūdeni. Jo vairāk ūdens iziet cauri turbīnām, jo vairāk jāmaksā. Ūdens līmeņa pacēlums un iespējamās svārstības, kas tiešām ietekmē apkārtējās vides kvalitāti, netiek ņemti vērā. Saimnieks stāsta, ka Bērzes dzirnavas šajā nodoklī samaksā apmēram ceturto daļu no ieņemtā, bet daži Mazo HES asociācijas dalībnieki pat vairāk nekā pusi. Uzņēmējs Arnis Razminovičs, kas ir dzirnavu īpašnieks Vidzemē, arī dabas resursu nodokļa attiecināšanu uz mazo HES īpašniekiem vērtē kā neloģisku. Viņš piebilst – uz koncerna «Latvenergo» Daugavas lielo spēkstaciju kaskādi, kas nogremdēja Staburagu un ar kuras izbūvēšanu upē beidzās lašu nārsts, šāds nodoklis netiek attiecināts.
Melderis zīmēja plakātus
Kad Latvijā tika atjaunotas mantinieku īpašuma tiesības, Heniņu ģimene pieņēma lēmumu par vectēva 1924. gadā pirkto Bērzes dzirnavu atgūšanu. Sākās darbs un ieguldījumi, kuru apjoms ir nenovērtējams. Dēli Vilmārs, kas tagad ir Latvijas valsts diplomāts Ungārijā, un Ritvars, kas sekmīgi strādā apdrošināšanas biznesā, kopā ar tēvu ķērās pie 1972. gadā pamesto dzirnavu atdzīvināšanas. Tika izceltas no dubļiem divas savulaik vectēva uzstādītās turbīnas, ar dzelzs stiprinājumiem nostiprināta saplaisājusī dzirnavu siena. Strāvas ražošana un malšana Bērzes dzirnavās atsākās 1994. gadā. 1998. gadā dzirnavās uzstādīta jauna tolaik vēl VEF ražotā turbīna, ar ko sākās ievērojami efektīvāka elektrības ražošana. Savukārt Orvila Heniņa kundze Emīlija labiekārtoja dzirnavu apkārtni un uzņēmās grāmatvedes pienākumus. Heniņu ģimene ir ļoti pateicīga dzirnavu iekārtu un graudu pārstrādes zinātājam melderim Jurim Pētersonam par pamācībām un padomiem.
Runājot par dzimtas vēsturi, Orvils Heniņš stāsta, ka 16. gadsimta dokumenti liecina par kādu Solomonu Heningu, kurš kalpojis par slepenpadomnieku pie pēdējā Livonijas ordeņa mestra un Kurzemes hercoga un Zemgales grāfa Gotharda Ketlera. Viņš iegājis vēsturē ar 70 luterāņu baznīcu, kā arī skolu un sociālās aprūpes namu celšanu Kurzemē un Zemgalē. «Uzvārds Heniņš mums ir no ulmaņlaikiem. Mans tēvs Voldemārs Heniņš vēl piedzima kā vāciskais Henings. Taču man nav drošu ziņu, ka Solomons Henings bija mūsu dzimtas priekštecis,» stāsta Orvils. Gan vectēvs Gotfrīds, gan tēvs Voldemārs Henings bija melderi, bet tēva brālis Zigfrīds Henings pārvaldnieks Bērzes skolā, ko jau padomju laikos beidza arī Orvils Heniņš.
1940. gadā, sākoties padomju okupācijai, Voldemāram bija aizliegts strādāt par melderi. Viņš kļuva par kluba vadītāju, zīmēja plakātus, kuri joprojām atrodas arī dzirnavās. Piemēram, «Virsplāna procents – sitiens kara kurinātājiem», «Darbs ir goda un varonības lieta.» Voldemāram Heniņam bija atļauts vadīt arī lidmodelistu pulciņu. Aizraušanās ar lidmodeļiem viņa dzīvē bija tik stipra, ka 1946. gadā dzimušajam dēlam tika dots aviācijas pioniera Orvila Raita vārds (1903. gadā ASV brāļi Orvils un Vilburs Raiti pirmie pasaulē pacēla gaisā pašbūvētu lidmašīnu). Arī Orvils Heniņš ieguva aviācijas inženiera izglītību Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā un vairākus gadus strādāja šajā jomā. 1980. gadā viņš kļuva par vefieti. Aviācijas inženiera zināšanas zināmā mērā noderējušas arī dzirnavu atjaunošanā.
Rakstīs vēstuli uz Briseli
Par VEF Orvilam Heniņam joprojām ir smeldze. Viņš nekad nav iepircies Rīgas lielveikalā «Domina», kas atrodas agrākās rūpnīcas vietā, un domā, ka tika palaista garām iespēja uzņēmumu kaut nelielā apjomā saglabāt. Viņaprāt, valdības rīcība tolaik bija nesaprātīga. Tāpat viņu uztrauc valsts ierēdņu attieksme pret mazajiem HES.
Bērzes dzirnavu saimnieks lepojas ar 2012. gadā uzstādīto austriešu turbīnu, kas kalpo strāvas ražošanai un elektroniski un dabai draudzīgi regulē ūdens padevi. Tās iegādei īpašnieki bija ieguvuši ES Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta atbalstu. Tomēr kopumā tagadējie mazo HES biznesa vides noteikumi, viņaprāt, neveicina jaunas tehnikas iegādi. Pēc austriešu turbīnas uzstādīšanas saražotās elektrības apjoms Bērzes dzirnavās audzis pusotru reizi, taču šo pieaugumu nākas pārdot par ievērojami zemāku cenu. Dzirnavnieks domā, ka mazie HES ir ļoti nozīmīgi reģionālajā attīstībā, bet sabiedrība tiek muļķota, ka elektrības patērētājiem to uzturēšanu sadārdzina obligātā iepirkuma komponente (OIK), kas parādās elektrības rēķinos. Viņš uzsver, ka lielāko daļu no OIK iekasētās naudas saņem «Latvenergo», kas to izmanto savai attīstībai, tostarp termoelektrocentrāļu modernizācijai, kas nekādā ziņā nav «zaļas». «Mazo HES atbalstam no OIK tiek tērēti vien daži procenti. Kāpēc sabiedrība tiek muļķota, ka mazie HES palielina elektrības rēķinus?» dusmojas dzirnavu īpašnieks. Septembrī Mazo HES asociācija gatavo vēstuli Eiropas Komisijai ar aicinājumu padarīt tiem draudzīgākus nosacījumus, kas attiecas uz to biznesa finanšu plūsmu.
