Tumši logi, pārtrūkuši sakari, pašiem savs strāvas ģenerators, kurš, apgādājot zemnieku saimniecību ar četrdesmit slaucamām govīm, diennaktī norij degvielu par divdesmit latiem – tāda ir realitāte ap 11 tūkstošos lauku sētu, visvairāk Latgalē, kur biezā sniega lauzto koku dēļ pārtrūkusi elektrības piegāde. Ārkārtas situācijā uz dabas stihijas skartajām vietām devās elektromontieru brigāde arī no Jelgavas, «Latvenergo» Dienvidu elektriskajiem tīkliem.
Viens no Jelgavas brigādes vīriem Jānis Dzalbs stāsta, ka uz Rēzeknes apkārtni viņa četru vīru brigāde izbrauca 29. decembrī. Vecgada vakarā jelgavnieki atgriezās mājās, bet 3. janvārī, beiguši labot līnijas pārrāvumu Vilces pusē, devās uz Ludzu, kur nostrādāja līdz aizvadītās darba nedēļas beigām, bet nu jau atkal atgriezušies Latgalē. Visbiežāk šoziem elektrolīnijas pārrauj stigas malā augošo piesnigušo lielo bērzu pārliekšanās un nolūšana virs elektrolīnijām. Smagā sniega dēļ bērzi daudzviet saliekti apgāzta U burta veidā. Remontbrigādei, slēpojot gar bojāto līniju, tad bijis jānosaka, kur noticis pārrāvums, vajadzības gadījumā jāizsauc palīgā mežizstrādātāji, jānolaiž zemē vadi un tie jāatjauno. Jānis darbā slēpes izmantojis pirmo reizi. Tās ļoti palīdzējušas, jo elektrolīnijas stigas vietām bijušas aizputinātas līdz jostas vietai, bet kājas arī caur zābakiem un kombinezonu cietajā sērsnā tikušas pie zilumiem. Pagājušās nedēļas beigās slēpes nomainītas ar armijas visurgājējiem. Lai noteiktu elektrolīniju bojājumu vietas, izmantoti arī helikopteri. Saskaņā ar drošības tehnikas noteikumiem strādāt uz elektrolīnijām var tikai diennakts gaišajā laikā. «Cilvēku prieku par elektropiegādes atjaunošanu mēs ziemā parasti neredzam, jo visi jau dzīvo pa mājām,» piebilst Jānis. Pēc «Latvenergo» ziņām, bez elektrības palikušo klientu skaits no 60 tūkstošiem samazinājās līdz pieciem, taču šonedēļ atkal tādu ir 11 tūkstoši.
