Pirms tecināt bērza sulu, jāievēro vairāki nosacījumi, tostarp jāmāk atšķirt pūkaino no kārpainā bērza, apgalvo LLU Meža fakultātes Mežkopības katedras lektors Teodors Blija.
Pirms tecināt bērza sulu, jāievēro vairāki nosacījumi, tostarp jāmāk atšķirt pūkaino no kārpainā bērza, apgalvo LLU Meža fakultātes Mežkopības katedras lektors Teodors Blija.
Kļavu sulu, kas esot saldāka, tecināt jau par vēlu, jo šie koki mostas agrāk, savukārt klāt ir bērzu sulu laiks. Jāņem vērā, ka urbumu nedrīkst taisīt katru gadu vienā un tajā pašā kokā, jo tādā veidā tas tiek novājināts. Došanās mežā ar nolūku tecināt bērzu vai kļavu sulas jāsaskaņo ar meža īpašnieku. Turklāt T.Blija teic, ka vajadzētu atšķirt pūkaino no kārpainā bērza. Pirmais aug mitrās, purvainās vietās, no tā ir zemākas kvalitātes sula, bet kārpainajam bērzam raksturīgi nokareni zari un tas aug sausās, smilšainās vietās, dodot augstvērtīgāku sulu.
Kad no bērza sāk tecēt jau duļķaina sula, tas nozīmē, ka koks sāk raisīt lapas un sulas tecināšana jāpārtrauc. T.Blija uzsver, ka ļoti svarīgi pēc tecināšanas aiztaisīt urbumu ar sausu koka tapu, lai bērzs vairs nesulotu un aizaugtu ciet, kā arī tas parasti notiek.
Lektors zina teikt, ka pavasara laikā cilvēkam ieteicams izdzert pat 10 litru bērzu sulas, tādējādi attīrot organismu no dažādiem sārņiem.
