Klaviermūzikas vakari notiek ne tik bieži, tāpēc jo apsveicama bija pianista Vestarda Šimkus jaunā diska prezentācija Jelgavas kultūras centrā.Kāpēc Bēthovens? Stiprinājums domai, radošajam garam un dvēselei. Šiem izvirzītajiem kritērijiem arī atbilda minētais klaviervakars. Ferenca Lista (kas tik ļoti atbilst V.Šimkus temperamentam) divsimtgadē Bēthovens? Jā, V.Šimkus izvirzījis jaunus filosofiskus apvāršņus, sasniedzot augstāko meistarības pakāpi. Vīnes klasika ir labs pamats tehnisko virsotņu iekarošanai. Divdesmit devītā sonāte priecēja ar dzidrināto āmuriņklavieru skanējumu, bet kur gan vēl viss Bēthovena pianisma arsenāls. Lauztās arpēdžijas, izlīdzināts visu klavieru reģistru skandējums, aristokrātiskā mierā spēlētie trilleri – tas viss gandarīja. Tomēr pāri tam – skaidra sonātes cikla dramaturģija. Pārsteidzošs dziļums divdesmit devītās un trešās klaviersonātes lēno daļu atklāsmē. Klausoties koncertu, šķita – pateikts viss, bet tas bija maldīgs iespaids. Īstā pianisma sapratnes lappuse vērās V.Šimkus «Eiropas Savienības variācijās». Šo programmu publika klausījās apbrīnojami uzmanīgi, kā pateicība sarīkojuma noslēgumā – stāvovācijas. Neatbildēts paliks intervijas jautājums – kas būtiskākais – kalpošana mūzikai vai varbūt filosofija? Muzikālos iespaidus stiprinās CD ieskaņojums – taču tā būs mazliet cita versija. Koncertu Jelgavā V.Šimkus spēlēja tā, it kā tas būtu pirmoreiz izpildīts, kā tikko sacerēts.
