Jelgavas rotas ieroči trauksmainajās 1991. puča dienās bija lielākais valsts rīcībā esošais arsenāls.
Jau septiņpadsmit gadu, tuvojoties 19. augustam, kopā pulcējas vairāki desmiti vīru, dienesta biedru, kurus apvieno atmiņas par savu militāro vienību un jo sevišķi 1991. gada augusta puču. Toreiz tie bija Iekšlietu ministrijas atsevišķā patruļdienesta bataljona Jelgavas rotas dalībnieki. Bataljons, kura komandēšanu uzņēmās nesen atvaļinātais ģenerālis Juris Vectirāns, bija pazīstams kā pirmā bruņotā vienība, kas 1991. gada aprīlī pilnā sastāvā deva zvērestu atjaunotajai Latvijas Republikai.Rīkojumus nesagaidīja1991. gada 19. augusta rītā Jelgavas rotai, trīsdesmit četriem puišiem un vīriem, kopā ar abām Rīgas rotām bija plānots doties uz mācībām Engurē. Taču rīts sākās citādi. Padomju impērijas līdera Mihaila Gorbačova atvaļinājuma prombūtnes laikā Maskavā varu pārņēma «pučisti», tostarp latvietis Boriss Pugo. Bija skaidrs, ka diezgan liberālais Gorbačova režīms, kura laikā attīstījās atmoda Baltijā, ir kritis, un sākās «pučistu» laiks, kas gan ilga tikai divarpus dienu. Atsevišķā patruļdienesta bataljona galvenā bāze atradās Rīgā, Grostonas ielā, agrākajā Latvijas Universitātes Militārās katedras izvietojumā. Tur 19. augustā sapulcējās divas rīdzinieku rotas, kas gaidīja rīkojumus. Taču ne no komandiera J.Vectirāna, ne arī Augstākās Padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova to nesaņēma. Jau vakara tumsā, īsi pirms pulksten 22, Grostonas ielā bataljona komandiera vietnieks Gunārs Diļevka deva rīkojumu atstāt bāzē ieročus un izklīst. Daži bataljona vīri gan Diļevkas rīkojumam nepakļāvās un izklīda ar ieročiem. Pēc minūtēm divdesmit Grostonas ielas bāzes vārtus izgāza OMON bruņutransportieris. Bez šāviena «omonieši» savāca Latvijas Republikas aizstāvju rīcībā esošo lielāko šaujamieroču arsenālu – pārdesmit triecienšauteņu un pistoļu –, kas iepriekš bija žēlīgi savākts no likumīgās varas milicijas vecajiem krājumiem. Jāpiebilst, ka, kopš tika izveidota no Maskavas neatkarīga LR Iekšlietu ministrija, Krievija ar ieročiem un munīciju to vairs neapgādāja. Nepalīdzēja arī Rietumu valstis, kas Latvijas valsts atjaunošanu sāka atzīt pēc 23. augusta.Drošākā vieta – pie kinoKas 19. augustā notika Jelgavas rotā, kura atradās Dobeles ielā – agrākajā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Kara katedras izvietojumā? Rotas komandieris Guntis Kupčus atceras: «No rīta es nostādīju vienību un jautāju, vai visi gatavi darboties pēc iepriekš norunātā plāna, kas nozīmēja pāriet uz partizānu taktiku. Kaut arī bijām devuši zvērestu Latvijas Republikai, uz šādu soli piespiest nevienu nevarēja. Taču atkritēju nebija. «Omonieši» līdz Jelgavai neatbrauca, tomēr pirmkārt vajadzēja noslēpt ieročus. Daļa tika pieņemti kādās lauku mājās, viena kaujinieku grupa ar visiem ieročiem noslēpās šķūnī Svētes pagastā, vēl daļu mūsu arsenāla sakrāvām Ērika Podaviļņika moskvičā, ko viltīgi nolikām autostāvvietā pilsētās centrā aiz kinoteātra «Zemgale» (tagadējā lielveikala «Rimi» autostāvvietā – red.).» G.Kupčus atceras, ka neesot bijis viegli atrast mājas, kur slēpt ieročus. 19. augustā vēl nepavisam nevarēja zināt, kura vara gūs virsroku. Vīrs, kurš piekrita savas saimniecības kūtsaugšā nolikt jelgavnieku rotas atvesto pievedumu, teicis, ka nepavisam negrib zināt, kas viņam glabāšanā nodots. Vēlāk gan izrādījās, ka viņš šo to bija pārlūkojis un nejauši izšāvis ar granātmetēju. Trāpīts bija kartupeļu laukā. Pašiem sava noliktavaNo kurienes jelgavniekiem bija granātmetēji – diezgan nopietni ieroči, kādu nebija bataljona Rīgas rotās? Par to astoņiem rotas vīriem ir savs stāsts. Atceras tagadējais Jelgavas Kriminālpolicijas inspektors Juris Šleija: «Deviņdesmito gadu sākumā disciplīnā sašķobījušās padomju armijas karavīri izpārdeva savus ieročus un ekipējumu. Paradoksāli, ka šo situāciju izmantoja gan kriminālnoziedznieki, gan mūsu rota. Pirkām triecienšautenes, patronas, arī granātmetējus. Tolaik likumīgā vara mūs šajā ziņā nodrošināt nevarēja. Lielākais pašu sagādāto ieroču pievedums mums iznāca 1991. gada jūlija beigās, kad ar mikroautobusu «Latvija» naktī devāmies uz Lietuvu. Tur uz meža ceļa notika darījums, un mūsu rīcībā nonāca arī granātmetēji.» Naudu šīm vajadzībām gādājis bataljona komandieris J.Vectirāns. Augustā «pučistu» raidstacija «Sodružestvo» ēterā meloja, ka bataljona komandieris J.Vectirāns ir nošauts. Tajā dienā rotas komandieris G.Kupčus tika izsaukts uz Iekšlietu ministriju, kur draudīgā formā viņam paskaidroja, ka vienībai jānodod ieroči. «Kad sapratu, ka «pučistiem» ir ziņas tikai par rotai oficiāli nodotajiem ieročiem, es apsolīju rīkojumu izpildīt,» atceras G.Kupčus. Dažas stundas vēlāk viņš trīs triecienšautenes nodeva Jelgavas milicijas priekšniekam Jānim Kaudzem, kurš zinājis, ka tas ne tuvu nav viss rotas arsenāls.Vēders pret vēderu ar «omoniešiem»21. augusta pēcpusdienā «pučisti» atkāpās, un līdz ar to sākās Jelgavas rotas «zvaigžņu stundas». Jelgavnieki bija saglabājuši ieročus, un tie noderēja bruņota spēka parādīšanai, pārņemot Latvijas Komunistiskās partijas Centrālo komiteju, kur tika pārtraukta dokumentu iznīcināšana un arestēts kompartijas līderis, tagad Eiroparlamenta deputāts Alfrēds Rubiks. Ieroči noderēja arī 22. augustā, kad Latvijā neoficiāli ieradās Krievijas prezidents Boriss Jeļcins un vajadzēja nodrošināt viņa apsardzi. «Toreiz Rīgas lidostā mēs vēders pret vēderu satikāmies ar «omoniešiem», kuri pēc vienošanās ar demokrātisko Krieviju tika iesēdināti kara lidmašīnā un situācijas normalizēšanai izvesti no Latvijas. Blakus stāvēja gan viņu lidmašīna, gan divas lidmašīnas, kas bija atlidojušas no Maskavas kopā ar Jeļcinu, taču viss notika, kā dienestā saka, bez starpgadījumiem,» atceras Konstantīns Brikovs no Zaļeniekiem, kurš savu dienestu sāka Jelgavas rotā, bet tagad ir Saeimas apsardzes virsseržants. No 1991. gada puča hronikas17. augusts Padomju impērijas atbalstītāju OMON bruņotā vienība kārtējo reizi uzbrūk Latvijas muitas robežposteņiem.19. augusts No rīta pa dažādiem ziņu kanāliem Maskavā tiek pasludināts valsts apvērsums. Latvijas komunistu līderis Alfrēds Rubiks tam pauž atbalstu. Pulksten 12 Latvijas Republikas Augstākā Padome un Ministru Padome paziņo, ka Maskavā pie varas nākusī Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteja ir nelikumīga un tai nav pilnvaru Latvijas teritorijā. Pulksten 19.15 «omonieši» un desantnieki ieņem Latvijas Televīziju, pēc tam Iekšlietu ministriju, 1. policijas bataljona bāzi, izdemolē Latvijas Tautas frontes mītni. 20. augusts Pulksten 4.30 «omonieši» ieņem telefona centrāli un telegrāfa staciju, radio ēku. Pulksten 4.53 sāk darboties Latvijas Radio slepenais raidītājs. Pulksten 23.50 PSRS desantnieki, nesastopot pretestību, atbruņo Augstākās Padomes apsardzi.21. augusts Pulksten 13.10 Augstākā Padome pieņem Konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko neatkarību. Sākot no pulksten 14.10, bruņutransportieri aizbrauc no Doma laukuma. «Pučisti» atkāpjas.
