Valstij likumpārkāpēji ne tikai jātiesā, bet arī jāuzrauga un jāsniedz viņiem palīdzība.
Prognoze, ka šā gada laikā Latvijā ievērojami palielināsies noziedzības līmenis, jo valstī ir augsts bezdarbs un reformu rezultātā krietni samazināts policijā strādājošo skaits, neapstiprinās. Valsts probācijas dienesta (VPD) Jelgavas teritoriālās struktūrvienības priekšnieks Juris Sokolovs to lielā mērā saista ar probācijas dienesta sekmīgu darbu. Darba mazāk nekļūsLai sekmētu noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedriski izciešamo sodu kvalitatīvu izpildi un atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu, pirms septiņiem gadiem 7. oktobrī Latvijā darbu sāka VPD. Gadu vēlāk tika izveidota VPD Jelgavas teritoriālā struktūrvienība. No pirmās dienas to vada J.Sokolovs, kura vadībā strādā 16 darbinieku komanda. Viņš uzsver, ka VPD izveide Latvijā turpina kriminālsodu izpildes sistēmas reformu, kas pēc neatkarības atgūšanas sākās ar nāvessoda atcelšanu, plašu cietumu reformu, kuras laikā no 15 ieslodzījuma vietām nu palikušas 12, to skaitā viens cietums Jelgavā. «Varētu domāt, ka tādēļ mums darba kļuvis mazāk – nebūt ne. VPD izpilda 70 procentu no visiem tiesas spriedumiem. Latvijas cietumos uz apmēram 7000 ieslodzīto ir vairāk nekā 3000 ieslodzījuma vietu darbinieku, bet uz 374 VPD darbiniekiem ir ap 20 tūkstošiem klientu gadā. Uzskatu, ka probācijas uzraudzība izmaksā lētāk un atsevišķos gadījumos ir arī efektīvāka nekā cietumsods,» spriež J.Sokolovs. Viņš nepiekrīt, ka noziedzības samazinājums valstī saistīts tikai ar iedzīvotāju izceļošanu no valsts, tos sekmējis arī probācijas darbs. «No 2008. gada strādājām ar pilnu darba apjomu. Patlaban, sākot ar 2009. gada otro pusi, dažas VPD funkcijas finansējuma samazināšanas dēļ apturētas. Turklāt Tieslietu ministrija pašlaik virza grozījumus Krimināllikumā, lai brīvības atņemšanas sodu skaitu samazinātu par 40 procentiem un vairāk piemērotu citu kriminālsodu – piespiedu darbu un sabiedrībā izciešamo sodu –, kas mūsu darba apjomu tikai palielinātu,» teic J.Sokolovs. Darbs sākas cietumāDaudziem cilvēkiem krimināltiesības un kriminālsodi asociējas vien ar brīvības atņemšanu, taču cietumsods nav izplatītākā kriminālā represija. Cietumā nonāk salīdzinoši neliela daļa notiesāto, un absolūtais vairums noziedznieku piespriestos sodus izcieš nosacīti, ja vien noteiktajā pārbaudes laikā neizdara jaunus pārkāpumus un pilda uzliktos pienākumus. «Vairāki tūkstoši nosacīti notiesāto ar mums ik dienu sazinās, satiekam viņus uz ielas, veikalos, sabiedriskajā transportā,» J.Sokolovs stāsta, ka pēc statistikas datiem, teju katrs divsimtais Latvijas iedzīvotais, kas sasniedzis 14 gadu vecumu, ir nosacīti notiesāts. VPD uzrauga nosacīti notiesātās un nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās personas. «Nosacīta notiesāšana, manuprāt, ir efektīvākais sods, jo paralēli tam ar cilvēku varam strādāt, kontaktēties, kontrolēt viņa darbības,» piebilst J.Sokolovs. Ja cilvēkam piespriests ieslodzījums un viņš grib tikt brīvībā pirms termiņa, VPD darbinieki ar klientu sāk strādāt jau cietumā, gatavojot par personu izvērtēšanas ziņojumu. Tajā tiek iekļauts viņa sociāli ekonomiskais stāvoklis, ģimenes apstākļi, darba pieredze, sodāmību vēsture, apzināta potenciālā dzīvesvieta pēc atbrīvošanās, konstatēts, vai cilvēkam ir atkarības problēmas. Tiekot aptaujātas arī citas personas, radinieki. Ziņojumu prezentē ieslodzījuma vietas administratīvā komisijā, kas lemj, vai persona virzāma uz pirmstermiņa atbrīvošanu, bet gala lēmumu pieņem tiesa. Šādiem cilvēkiem atkarībā no vērtējuma tiek piešķirts augsta, vidēja vai zema riska statuss, pēc kā savukārt tiek sastādīts individuāls uzraudzības plāns. «Piemēram, personai, kas izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu ar cietušo un kurai ir darbs, dzīvesvieta, ģimene, netiks piemērots augsts risks. Taču tādam noteikti atbildīs persona, kas vairākkārt sodīta, nestrādā algotu darbu, iespējams, ir atkarību radošu vielu lietotāja. Šādam cilvēkam uzraudzība, tostarp arī viņa uzrādītajā dzīvesvietā, būs daudz intensīvāka,» skaidro J.Sokolovs. Pienākumi, kas jāpildaVPD Jelgavas teritoriālās struktūrvienības vadītājs izdala piecus pamatvirzienus, kam darbinieki velta īpašu uzmanību klienta uzraudzības laikā. Nodarbinātība – vēl pirms dažiem gadiem darbu atrast nebija problēmu arī bijušajiem ieslodzītajiem, bet tagad tas ir daudz sarežģītāk. «Ir atsaucīgi un saprotoši darba devēji, kas gatavi izlīdzēt ar darbu, bet ir tādi, kas kategoriski iestājas pret tiesāto pieņemšanu darbā. Obligāti nosūtām mūsu klientus uz reģistrāciju Nodarbinātības valsts aģentūrā. Ideālā variantā gribam panākt, lai katram ir oficiāls darba līgums, kas nodrošina sociālās garantijas un legālus ienākumus,» stāsta J.Sokolovs. Atkarības – lielai daļa no ieslodzījuma atbrīvoto personu ir vai arī bijušas problēmas ar dažādām atkarībām, kas bieži vien ir daudzu nelaimju cēlonis. «Mums ir laba sadarbība ar Jelgavas Atkarību profilakses centru, kur uz konsultācijām sūtām savus klientus, ar narkoloģisko dienestu «Ģintermuižā», jo ir klienti, kuriem ar tiesas spriedumu uzlikts pienākums ārstēties, un mums tas jāuzrauga,» skaidro J.Sokolovs.Materiālā zaudējuma atmaksa – to kā par pienākumu uzliek tiesas spriedums, un VPD uzdevums ir sekot, vai persona prasību pilda. «Liela daļa notiesāto, kaut pamazām, tomēr cenšas radītos zaudējumus cietušajai pusei atmaksāt, taču, ja mūsu dienests zaudējuma atmaksas funkciju neuzraudzītu, rezultāts būtu vājš,» pārliecināts J.Sokolvs. Izglītības iegūšana – tas pamatā ir darbs ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, bieži vien iesaistot visu ģimeni. «Šī sadaļa ir ļoti nozīmīga, tādēļ, lai to īstenotu, piesaistām speciālistus no citām institūcijām – sociālā dienesta, bāriņtiesas, policijas, izglītības pārvaldes, lai jaunieti motivētu mācīties, piedāvātu viņam atbilstošāko variantu un uzraudzītu,» klāsta Jelgavas struktūrvienības priekšnieks. No aptuveni 400 VPD Jelgavas nodaļas uzraudzībā esošajiem klientiem nepilngadīgo likumpārkāpēju ir ap desmit procentu. Dzīvesvietas deklarēšana – joprojām daudzi neizprot dzīvesvietas deklarēšanas nozīmi un būtību. Uz pašvaldības sociālo pabalstu var pretendēt tikai persona, kas tajā pašvaldībā ir deklarēta. «Cilvēki nelabprāt ļauj savā dzīvesvietā deklarēties kādam citam, jo domā, ka vēlāk būs problēmas viņu izdeklarēt, bet pēc pieredzes zinu, ka tā nav,» iedrošina J.Sokolovs.Notiesātajam uzraudzības termiņu var noteikt līdz pat pieciem gadiem. Noteiktajā laikā viņam regulāri jāierodas uz tikšanos ar dienesta darbiniekiem, jāatskaitās par savām ikdienas gaitām, jāseko dienesta ieteikumiem iepriekšminēto problēmu risināšanā. Ja pienākumi un prasības netiek pildīti, VPD var lūgt tiesu aizstāt tos ar reālu brīvības atņemšanu vai pagarināt uzraudzības termiņu. Tiesātie labprāt aizbraucArvien vairāk ieslodzīto pēc atbrīvošanās vēlas pamest Latviju. Mēs nevaram liegt personām, kas atrodas VPD uzraudzībā, brīvi pārvietoties Eiropas Savienības robežās, skaidro J.Sokolovs. «Nereti tiesa nosaka pienākumu personai nemainīt uzturēšanās vai dzīves vietu bez VPD atļaujas. Tādā gadījumā cilvēks mums raksta iesniegumu un lūdz atļauju izbraukt no valsts. Tajā viņam jāuzrāda apmešanās un darba vieta, un šo informāciju pārbaudām. Ir daudz pozitīvu piemēru, ka cilvēks ārzemēs veiksmīgi strādā, mums atskaitās un pilda uzliktos pienākumus, jo arī ārzemēs viņi nepaliek bez uzraudzības. Taču ir arī ne tik pozitīva pieredze, tad ar to nodarbojas tiesas instances, un persona atkal var nonākt cietumā, velti cerot pēc tam izbraukt ārpus Latvijas,» skaidro J.Sokolovs. VPD organizē arī kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi. Šī funkcija savulaik pārņemta no pašvaldības. VPD noslēgti sadarbības līgumi ar pašvaldībām, valsts un pašvaldības iestādēm, kurās notiesātajiem būtu iespēja veikt piespiedu darbu sabiedrības labā. «Cilvēkam tiek izskaidrota soda būtība, un viņš tiek nosūtīts pie attiecīgā darba devēja, kas nozīmē darba uzdevumus. Mēs savukārt regulāri pārbaudām piespiedu darba veicējus. Ja tas netiek attiecīgi veikts, tiesa to var aizstāt ar personas piespiedu arestu,» piebilst J.Sokolovs. Jelgavas teritoriālās struktūrvienības darbinieki, kas oktobrī saņems VPD apbalvojumuAtzinības raksts – Dacei Rašmanei un Maijai ŠmiteiPateicības raksts – Karīnai Veisai, Dagnijai Vēverei, Kristīnei Veisai, Lailai Remicānei, Ludmilai Žengiļevičai un Sandrai Savickai
