Valsts galvas Valda Zatlera vizīte daudzu letiņu pašreizējā mītnes zemē Īrijā izvērtusies nedaudz atšķirīgāka nekā iepriekšējo amatpersonu apmeklējumi.Iepriekš dažādas raudzes politiskajiem klerkiem netrūka nekaunības liekulīgi ievaidēties, cik Latvijai dārgs katrs svešumā aizbraukušais, cik ļoti, par nodokļu maksātāju naudu grezni izremontētajos kabinetos dienas vadot, domas vijas vien ap ekonomisko emigrantu sūro ikdienu un nezūdošajām cerībām uz viņu atgriešanos mājās. Citi tikmēr kala ambiciozus biznesa superplānus, kuros iesaistīt veselām lidmašīnām mājās no īru zemes pārbraukušos.Zatlers tik divkosīgās runās neieslīga, vien diplomātiski ieminējās, ka labprāt redzētu tautiešus pie valsts apaļās jubilejas svinību varenā kopgalda. Neizteikts palika šķietami gaidītais aicinājums kravāt mantas un ar patriotisma vārdu uz lūpām traukties atpakaļ uz dzimteni.Bez kāda formāli populistiska teksta gan prezidents neiztika – paspruka apgalvojums, ka «Latvija strādā pie tā, lai radītu valstī tādus apstākļus, kas veicinātu Īrijā strādājošo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos». Te nav iespējams nesaklausīt cerību, ka pēc ekonomisko problēmu saasinājuma Īrijā aizbraucēju plūsma beidzot pavērsīsies pretējā virzienā. Gluži kā mudinājums diplomātiskajos gaiteņos atskan teksts, ka pašiem īriem darbu atrast kļuvis pagrūti, un nu jau letiņiem gluži kā sprīdīšiem Laimes zeme jāmeklē savā tēva sētā.Savādi, taču solījums radīt labus atgriešanās apstākļus pašreizējā situācijā šķiet pārdrošs. Aizbraucēju piemēri ar gana ātru iekārtošanos darbā joprojām saskatāmi ik dienu, bet Latvijā lejupslīdes laikā ar bāliņu mājās saukšanu būs sarežģīti. Un realitāte diemžēl joprojām ir tāda, ka letiņam izdevīgāk dzīvot Īrijā no pabalsta, nevis Latvijā no algas. Ja vien nav gadījies iesēsties vismaz pāris valsts uzņēmumu padomēs.
