Par spīti atvaļinājumiem un karstajam laikam, šī vasara tomēr būs ārkārtīgi interesanta politisko cīņu lauciņā, jo rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, līdz kurām politiskie konkurenti par varītēm centīsies bāzt sprunguļus konkurentu riteņos.
Par spīti atvaļinājumiem un karstajam laikam, šī vasara tomēr būs ārkārtīgi interesanta politisko cīņu lauciņā, jo rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, līdz kurām politiskie konkurenti par varītēm centīsies bāzt sprunguļus konkurentu riteņos. Ir skaidrs, ka kompromatu lietus šovasar var gadīties tik spēcīgs, ka viens otrs lietussargs var neizturēt, un tad, lai glābtu savu labo slavu (ja vien tā tāda ir), deputātu kandidātiem neatliks nekas cits, kā vērsties tiesībsargājošajās institūcijās pēc palīdzības neslavas celšanas gadījumā. Starp citu, kā liecina pirmā desmitgade kopš neatkarības atgūšanas, pašmāju politiķi nemaz nesteidz mazgāties balti tiesā. Te der atcerēties kaut vai bēdīgi slaveno pedofilijas skandālu, kur bijušais tieslietu ministrs Valdis Birkavs par adekvātu līdzekli sava goda atgūšanai atzina badastreiku.
Saeimas deputāta Imanta Burvja gadījums savā ziņā ir īpašs. Proti, ģenerālprokurors Jānis Maizītis ceturtdien vērsies Saeimā, lūdzot dot piekrišanu sākt Burvja kriminālvajāšanu par vairāku noziegumu izdarīšanu, tostarp ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un svešas mantas prettiesisku iegūšanu un izšķērdēšanu lielā apmērā. Burvis gan neatzīst sevi par vainīgu apsūdzībās dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un krāpšanā un apgalvo, ka nav piesavinājies svešu naudu un ka šīm apsūdzībām, viņaprāt, neesot nekādu pierādījumu. Pats deputāts ir lūdzis savu Sociāldemokrātu savienības (SDS) frakciju, lai tā piekristu izdod viņu kriminālvajāšanai, arī LSDSP pārstāvis Jānis Dinēvičs ir pieļāvis, ka viņa partijas frakcija varētu atbalstīt Burvja izdošanu kriminālvajāšanai, un, domājams, arī valdības partijām nebūs iebildumu, tāpēc visdrīzāk Saeima piekritīs Burvja izdošanai kriminālvajāšanai – atšķirībā no līdzīga gadījuma pēc ģenerālprokurora lūguma izdot kriminālvajāšanai Jāni Ādamsonu.
Ādamsona neizdošana kriminālvajāšanai vērtējama kā viena no lielākajām tiesiskā nihilisma izpausmēm Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. Tagad situācija ir mainījusies – tuvojas Saeimas vēlēšanas, kurās viens otrs arī nenovēlētu panākumus Burvja pārstāvētajai SDS, turklāt Ģenerālprokuratūras atzinums šajā sakarā visvairāk svarīgs ir tieši pašam Burvim. Ja deputāts tiešām ir vainojams iepriekšminētajos noziegumos, viņš ir jāsauc pie likumā paredzētās atbildības, savukārt, ja nav vainīgs, tad viņam tiesā jāprasa gandarījums par neslavas celšanu.
Un laika nav atlicis daudz – līdz Saeimas vēlēšanām mazāk nekā pieci mēneši, līdz kuriem Ģenerālprokuratūrai būtu vai nu jāuzrāda apsūdzība Burvim, vai arī šī lieta jāizbeidz. Ja izrādīsies, ka Burvis nav vainojams minētajos noziegumos, diez vai būtu pareizi to atzīt pēc Saeimas vēlēšanām – tas vedinātu domāt, ka Latvijas tiesībsrgājošās institūcijas var izmantot kā instrumentus, lai izrēķinātos ar politiskajiem konkurentiem. Tātad bumbiņa pašlaik ir Ģenerālprokuratūras pusē, un jācer, ka tā savlaicīgi to atspēlēs atpakaļ. Turklāt pastāv arī zināma neskaidrība attiecībā uz personām, kas devušas naudu I.Burvim. Vienkāršu skaidras naudas došanu kādas partijas pārstāvim laikam nevar uzskatīt par Latvijas likumdošanai atbilstošu «partiju sponsorēšanu». Pret šīm personām nezināmu iemeslu dēļ Ģenerālprokuratūrai iebildumu nav, un sabiedrība labprāt sīkāk uzzinātu šādas attieksmes motivāciju.
Vai no šā ģenerālprokurora lūguma un tālākajām darbībām ko iegūs vai zaudēs SDS reitings, pagaidām ir grūti pateikt. Skaidrs, ka ļoti daudz ko noteiks Ģenerālprokuratūras apsūdzības saturs vai arī tādas neesamība. SDS politiskie konkurenti kreisajā spārnā droši vien berzē rokas un uzskata, ka darbiņš ir labi padarīts, taču nevajadzētu aizmirst, ka arī sabiedrībai ir tiesības uz detalizētu informāciju par šo lietu, un jācer, ka tā neizvērtīsies par kārtējo vienādojumu ar daudzajiem nezināmajiem, kādu netrūkst Latvijas politikā.
Tāpēc sabiedrība pašlaik gaida, kāds būs Ģenerālprokuratūras viedoklis – vai Burvis tiešām ir vainojams minētajos noziegumos, vai arī viņam ir taisnība un pierādījumu pret viņu nav, bet šī lieta ir parasts priekšvēlēšanu kampaņas safabricējums. Pagājušo gadu pašmāju politikas vēsture ir vairākkārt pierādījusi, ka arī pēc šādām aktivitātēm no ūdens var iziet sveikā. Taču iluzionistu brīnumi lai paliek cirkam, ne politikai.
