Iepriekšējās vēlēšanas, kad naudas it kā visiem pietika, pagāja tādā kā eiforijā. Šodien mēs esam skarbā realitātē. Uzskatu, ka atbildība par to, kādā purvā esam nonākuši, simtprocentīgi jāuzņemas tiem, kas ir pie varas. Patiesībā varas elite šajos četros gados nav būtiski mainījusies. Un es neticu, ka kāds no tās, sitot pie krūts, var izvest mūs no šā purva ārā. Mūsu zemnieku saimniecību un biznesu krīze tieši nav skārusi. Grūti ir plānot darbus, ja beidzamos trīs gados piedzīvotas nenormālas cenu svārstības minerālmēsliem, graudiem, taču kopumā saimniekojam normāli.Skaidrs, ka balsot jāiet, lai nosacīti latviskais partiju bloks saglabātu vairākumu Saeimā. Pretējā gadījumā man nebūtu pieņemami, ja valstī ietekmi palielinātu uz Austrumiem orientēti politiski spēki un mēs varētu zaudēt kaut ko no latviskajām vērtībām.«Treknajos gados» pie varas esošajiem viegli teikt, ka daudzviet zviedru bankas ir vainīgas, jo alkatīgi deva kredītus. Valstij to vajadzēja redzēt un ierobežot. Manuprāt, tagadējā partiju piedāvājumā nav tādas, par kuru noteikti būtu jābalso. Būšu par to politisko spēku, ko uzskatu par mazāko ļaunumu, un manī nav ne kripatiņas pārliecības, ka mana izvēle ir pareiza.Lēmumu, par ko balsot, esmu pieņēmis jau pirms laika. Tagadējām priekšvēlēšanu debatēm ar salkanajiem solījumiem uzmanību nepievēršu. Šķiet, vairāk patiesības, vismaz starp rindām lasot, var iegūt politiķu intervijās laikrakstos. Noteikti esmu par prezidentālu republiku, stingrāku valsts varu, no kuras nevajag baidīties. Dzīvojot tā kā līdz šim, visu laiku notiek naudas un posteņu dalīšana starp partijām. Trūkst saimnieka. Tas gan nenozīmē, kas es simpatizēju partijai «Par prezidentālu republiku!». Uztaisīt uz vēlēšanām partiju vēl nenozīmē, ka jautājums ir atrisināts. Pie šis domas jānonāk lielākajai tautas daļai.
