Jelgavas Tautas gleznošanas studija atskatās uz 55 gadu mantojumu.
Nupat ar vērienīgu darbu skati Ģederta Eliasa muzejā uz 40 gados paveikto atskatījās Jelgavas profesionālie mākslinieki, bet organizācija, kas vieno tā saucamos mākslas amatierus, mūsu pilsētā var lepoties ar vēl bagātāku vēsturi. Pirmie 15 – 20 entuziasti mākslinieku Hugo Jakobi un Pāvila Lūciņa vadībā sāka gleznot 1956. gadā, tātad 2011. gadu pamatoti var uzskatīt par Jelgavas Tautas gleznošanas studijas 55. jubilejas gadu. Kad studija no sākotnējās mītnes muzejā 20. gadsimta 70. gados pārcēlās uz pilsētas kultūras namu, to divus gadus vadīja Silvija Meškone, bet no 1976. līdz 1983. gadam – akvarelists Visvaldis Garokalns.Kopš 1983. gada rūpi par studiju uzņēmies gleznotājs Ivars Klaperis. Pašam nemanot (vismaz, kad tiek rēķināti Jelgavas gleznošanas cienītāju skološanā pavadītie gadi, I.Klapera izbrīns šķiet patiešām neviltots), izdevies kļūt par ilggadējāko vadītāju studijas vēsturē.Atmiņas paliek gleznāDiemžēl piedzīvots ne tikai kopīgs prieks par sasniegumiem – garajos gados ne reizi vien nācies piedzīvot arī šķiršanās rūgtumu. «To es daudziem esmu solījis,» tā I.Klaperis pamato nepieciešamību sarīkot piemiņas izstādi mūžībā aizgājušajiem studijas māksliniekiem, «atceros, Nadīnas Osis bērēs pirms trīs gadiem lūdzu viņas tuviniekus, lai glabā gleznas.» Toreizējā mākslinieces darbu skate lika pārdomāt, vai līdzīgu nav pelnījuši arī citi aizgājušie.«Ir darbi, kas glabājas tepat studijā, ir arī pie radiniekiem. Valentīnas Mežotnes darbs no Pērnavas plenēra pie mums studijā ir vienīgais,» rāda vadītājs, «arī Jāņa Vilkārša akvarelis ir tikai viens, toties Jāņa Čudas darbi ir vairāki.» «Anna Smilga – es viņu saucu par dievišķo Annu, jo viņas darbi ir tik ļoti dažādi, Vilis Reķis – fantastisks ceriņu meistars,» savs vērtējums I.Klaperim izveidojies gandrīz vai par katru kādreizējo audzēkni. «Lūk, Inese Šulce, kas aizgāja bojā pavisam jauna, te Alekša Jakimaiša darbi – tieši pirms gada viņš pats vēl paguva sarīkot kultūras namā 65 gadu jubilejas izstādi,» pārskatot «Mantojumam» izvēlētos darbus, I.Klaperim ir savs sakāmais par katru tā autoru.«Tas nav vienkārši nozīmēts no dabas, tās ir autora atmiņas, iemūžinātas gleznā,» J.Čudas darbus, arī izstādē skatāmo «Kulšanu», augstu vērtējusi Džemma Skulme. Galvaspilsētā un citur savulaik izstādīti arī pārējo autoru darbi, studijas vadītājs līdzās nosauktajiem min Birutu Burgmani, Hugo Bērtuli, Robertu Dobelnieku, Elmāru Sarkanu. Un vēl, un vēl… «Saskaitīju astoņpadsmit mākslinieku, nē… diemžēl jau deviņpadsmit,» skumji rezumē I.Klaperis.Daudziem darbiem bez mākslinieciskās ir arī tīri vēsturiska vērtība. Kaut vai Rūdolfa Brieža gleznās iemūžinātā Jelgava – Sv.Trīsvienības baznīcas tornis pirms gadu desmitiem vai Uzvaras iela, kad kultūras nams vēl tikai top… Savs stāsts ir par Lauksaimniecības universitātes profesora Ziedoņa Maldava «Kluso dabu ar pīpi», kas ilgu laiku nogulējusi (vārda vistiešākajā nozīmē) autoram zem dīvāna, jo «tur taču nekā nav» – uzskatījis profesors, pirmo reizi rādot šo gleznu studijas vadītājam. «Bet cik pārdomāta kompozīcija un krāsu salikums,» tagad priecājas I.Klaperis.Egoisti ar talanta dzirkstiPar to, ka mākslai autori veltījuši nozīmīgu dzīves daļu, liecina fakts, ka gandrīz visiem «Mantojumā» pārstāvētajiem dalībniekiem savulaik bijušas personālizstādes, tātad iespēts daudz, kaut glezniecība nav pamata profesija.Entuziasms nenoplok arī tagad, un četrus vakarus nedēļā Tautas gleznošanas studijā, kas ar aptuveni četrdesmit pastāvīgajiem dalībniekiem tāda ir vienīgā visā Zemgalē, norit rosīgs darbs. I.Klaperis nodarbības vada divreiz nedēļā, bet nu jau vairākus gadus ar studistiem strādā arī māksliniece Anda Kalniņa. Iepriekš vienojoties, gleznot gribētāji netiek atraidīti arī citā laikā. Labākais no paveiktā regulāri tiek nodots skatītāju vērtējumam. Arī pašreiz pilsētas kultūras namā paralēli «Mantojumam» savu izstādi sagatavojušas Inta Bite un Jeļena Dašuņina-Naidjonoka. Studijā cilvēki atpūšas no spriedzes, izolējas no visa liekā, kas apkārt. Katra individuālā varēšana ir dažāda, no kā atkarīgs arī mācību process. Tiek veidotas klusās dabas, mācoties piemeklēt īsto toni, noder arī lielmeistaru darbu kopēšana. No «Mantojuma» dalībniekiem vēl ne tik sen I.Klaperi pārsteidzis A.Jakimaitis, pusotra gada laikā ar lielu pietāti un atbildības izjūtu apgūstot eļļas glezniecību. «Protams, vajadzīga arī talanta dzirksts, gluži kurš katrs to nevar,» konstatē studijas vadītājs.«Kaut visi mākslinieki ir kolēģi, profesionālajā mākslā ir konkurence un gadās arī kādu ideju nozagt. Turklāt katrs mākslinieks ir nedaudz egoists,» prāto I.Klaperis, atbildot uz jautājumu par profesionālās un amatieru mākslas attiecībām. Oficiāli atzītam Mākslinieku savienības biedram ne vienmēr būs tās siltākās jūtas pret iespējamo konkurentu – amatieri glezniecībā. «Tomēr bez mākslas dzīve būtu stipri pelēka,» tāds ir Jelgavas Tautas gleznošanas studijas vadītāja, arī profesionāla mākslinieka I.Klapera gleznošanas un skološanas gados gūtais atzinums. Piemiņas Izstādes «Mantojums» darbu autoriHugo Bērtulis, Rūdolfs Briedis, Biruta Burgmane, Jānis Čuda, Roberts Dobelnieks, Aivars Hermanis, Aleksis Jakimaitis, Aleksandrs Lužkovs, Ziedonis Maldavs, Valentīna Mežotne, Nadīna Osis, Ēriks Pravainis, Vera Pūtele, Vilis Reķis, Elmārs Sarkans, Anna Smilga, Inese Šulce, Raisa Šuspanova, Jānis Vilkārsis
