Birokrātisku šķēršļu dēļ teju bezizejas situācijā bargajā salā nonākusi kāda vientuļa pensionāre Elejā. Jelgavas novada Sociālajā dienestā lūdzot pabalstu kurināmā iegādei, Zenta Boldāne saņēmusi atbildi, ka nauda tiks piešķirta tikai pēc, nevis pirms brikešu iegādes, jo šādu kārtību paredzot pašvaldības noteikumi. Tā kā no niecīgās 120 latu pensijas neko atlicināt sieviete nespēj, viņa piekritusi kaimiņa piedāvājumam nozāģēt un nodot metāllūžņos dzīvokļa čuguna radiatorus, tā iegūstot naudu briketēm. Pašvaldība atzīst – ārkārtas situācijā var rīkoties citādi, taču šis gadījums neesot par tādu uzskatīts.
Z.Boldāne ir pensionēta friziere, kas Elejā un Sesavā nostrādājusi vairāk nekā trīs gadu desmitus. Viņas dzīvoklis atrodas vienā no Elejas daudzdzīvokļu mājām Dārza ielā. Nesen ēkā nomainītas trīs ārdurvis, kas tagad vairāk aiztur āra aukstumu. Pirms astoņiem gadiem mājai atslēgta centrālapkure. Katrā dzīvoklī ierīkota sava krāsns, kuras dūmvads ievadīts ventilācijas caurulē. Nav naudas iekrājumu kurināmajam Z.Boldānes dzīvokļa koridorā kuras metāla taupības krāsniņa, taču virtuvē, kur sieviete dzīvo aukstajā laikā, temperatūra ir tikai desmit grādu. Istabā, kur pretī grāmatu plauktam nokrautas briketes, ir vēl vēsāks. Dzīvokļa saimniece, ģērbusies siltā vējjakā un ietinusies lakatos, teic, ka vairāk piekurināt nevar atļauties. Pensija esot 120 latu un 85 santīmu. Daudz naudas tērējot zālēm, tādēļ jādzīvo ļoti taupīgi. Ziemā no mājas ārā viņa neiet, jo slimajām kājām nevar uzvilkt zābakus. Z.Boldāne pateicas pašvaldībai, kas pirms pusotra gada viņai piešķīrusi palīdzību – trīsdesmit latu mēnesī, ko samaksāt aprūpētājam. Tas divas reizes nedēļā atnes no veikala pārtiku, kā arī palīdz uzturēt kārtībā dzīvokli. Taču, 23. janvārī lūdzot pabalstu brikešu iegādei, negaidīti radies sarežģījums. Sociālā darbiniece teikusi, ka kurināmais jānopērk pašai un tad pašvaldība iztērēto naudu samaksās. Šāda atbilde Z.Boldāni ļoti satraukusi, jo citus gadus pabalsts saņemts pirms kurināmā iegādes. Naudas iekrājumu viņai neesot. Laimējies, ka kaimiņš piedāvājies palīdzēt – nogriezis vecos centrālapkures radiatorus, kas jau daudzus gadus stāv nelietoti, un nodevis Jelgavā metāllūžņos. Tā iegūta nauda brikešu iegādei. Zvanīt uz mobilo par dārguZ.Boldāne stāsta, ka neskaidrību gadījumā nevar atļauties zvanīt sociālajam darbiniekam, jo tam ir norādīts tikai mobilais telefons, uz kuru, zvanot no mājas stacionārā tālruņa, tarifs ir augsts. Z.Boldānes draudzene pensionāre Irina Serdjukova savukārt atstāsta sociālās darbinieces teikto, ka arī viņa nevarot zvanīt uz klientu stacionārajiem telefoniem dārdzības dēļ. Komunikācijas ierobežojumi arī esot radījuši apstākļus, ka kurināmā jautājums līdz pozitīvam risinājumam palicis neizrunāts. Z.Boldānei piedāvāts ziemu pavadīt sociālās aprūpes centrā, tomēr viņa vēlas palikt savās mājās, turklāt pagastam viņas uzturēšana sociālās aprūpes centrā izmaksāšot dārgāk. Elejas pagasta sociālā darbiniece Marita Grantiņa no komentāriem atteicās, jo ar presi runāt nedrīkstot. Jelgavas novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Ilze Vītola norāda, ka Z.Boldāne dienestā vērsās kā dzīvokļa pabalsta prasītāja. Saskaņā ar novada pašvaldības saistošajiem noteikumiem Z.Boldānei šādu pabalstu drīkst izmaksāt pēc tam, kad viņa sociālajam darbiniekam var uzrādīt nopirkto kurināmo vai arī čeku par tā iegādi. Tiesa, pašvaldība varot iedzīvotājiem nekavējoties palīdzēt ārkārtas situācijās, taču elejnieces lūgums pēc pabalsta malkas iegādei neesot bijis kvalificēts kā ārkārtas palīdzība. Neviens cits klients par līdzīgām problēmām neesot sūdzējies.Nepieciešama elastīga pieejaI.Vītola noliedz, ka Sociālā dienesta darbiniekiem būtu liegts zvanīt klientiem uz stacionāro telefonu. Limita robežās tas esot atļauts. Sociālo darbinieku kabinetos Elejā gan neesot stacionāro telefonu, bet klienti varot zvanīt Sociālajam dienestam Jelgavā (tālrunis 63022235 un 63024965).Elejas pagasta pārvaldes vadītājs Leonīds Koindži-Ogli, kurš agrāk, būdams pagasta vadītājs, darbojies sociālajā palīdzībā, atzīst, ka atbalsts mazturīgajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem kurināmā iegādei ir problemātisks, jo nereti malkai dotā nauda tiek nodzerta. Tādēļ, viņaprāt, sociālajai palīdzībai jābūt pietiekami elastīgai, lai neciestu cilvēki, kam tā tiešām nepieciešama.
