Nozīmīgākais un svarīgākais posms vidusskolēnu dzīvē ir pēdējais gads, kad ir «jāsarauj, cik var», lai sekmīgi un labi pabeigtu vidusskolu un iestātos augstskolā.
Nozīmīgākais un svarīgākais posms vidusskolēnu dzīvē ir pēdējais gads, kad ir «jāsarauj, cik var», lai sekmīgi un labi pabeigtu vidusskolu un iestātos augstskolā. Pēdējos klases solā pavadītajos gados parasti mainās jauniešu attieksme gan pret mācībām, gan dzīvi kopumā. Jautāju 4. vidusskolas divpadsmitajiem, kā tas ir ar viņiem.
Agija Timuška: Pēdējā gadā esam palikuši draudzīgāki cits pret citu. Pats svarīgākais tagad ir gaidāmie eksāmeni. Domāju – kā būs, būs. Savā ziņā šķiet, ka būs interesanti tos kārtot – tāpēc, ka nav zināms rezultāts.
Zināšanas, ko sniedz skolā, nav pietiekamas. Ļoti daudz ir jāmācās pašam, lai būtu pa spēkam iestāties tajā augstskolā, kurā vēlies. Pozitīvi ir tas, ka vidusskolā jāraksta zinātniskie darbi, tie tiešām daudz ko dod. Vidusskola ir tā, kas palīdz izaugt, veidoties personībai. Tā dod pamatu sevis attīstībai, liek apzināties un domāt par sevi.
Kļūstot vidusskolēnam, priekšmetu izvēle ir pirmais solis virzībā uz nākotni. Tikai tagad vari saprast, vai pareizus priekšmetus esi izvēlējies. Es, piemēram, savu izvēli nožēloju. Uzskatu, ka tagad man nav vajadzīgās slodzes. Ķīmija un fizika ir galvenie priekšmeti, kas noslogo. Ja es neesmu tos izvēlējusies, man arī šīs slodzes nav.
Domāju, ka lielākās grūtības topošajiem studentiem ir ar finansēm. Valsts par mums nedomā. Uzskatu, ka nav normāli, ja cilvēks grib mācīties, bet nevar to darīt, jo nespēj samaksāt lielās summas, kuras pieprasa augstskolās.
Iešu turpināt mācības Rīgā, jo uzskatu, ka tur ir lielākas iespējas. Rīga ir centrs. Dokumentus sniegšu vairākās augstskolās un tikai tad, ja tajās netikšu, nākšu mācīties uz LLU. Uzskatu, ka, studējot Rīgā, daudz vairāk iegūšu ne tikai mācību ziņā, bet arī sevis pilnveidošanā, rakstura nostiprināšanā. Jelgavā viss ir pazīstams, gribu kaut ko jaunu, kas liktu man kļūt patstāvīgākai. Man nav pieņemams tas, ka LLU visās mācībās ietilpst lauksaimniecība. Saprotu, ka tam tā jābūt, jo tā ir lauksaimniecības universitāte, bet tas nav man.
Ar iestāšanos augstskolās ir dažādi. Piemēram, LLU ir atestātu konkurss, kas, manuprāt, ir pilnīgi nepareizi. Atzīmes atestātā bieži vien nenorāda īsto zināšanu līmeni, ir vajadzīga vēl kaut kāda pārbaude.
Nākamajiem vidusskolēniem novēlu maksimāli censties ņemt visu, ko skola sniedz.
Valdis Bogdanovs: Uz skolu man ir vienmēr paticis iet. Vidusskolā man labāk patīk mācīties nekā pamatskolā, it sevišķi saista darbs ar projektiem.
Runājot par mācību priekšmetu izvēli, lielas muļķības neesmu sastrādājis. Protams, ir mazas nianses, kas varēja būt citādas, bet kopumā ar izvēli esmu apmierināts. Pirms divarpus gadiem priekšmetus izvēlējos nedomājot, pārsvarā ņēmu tos, kas prasa mazāku piepūli. Tagad attopos, ka iestājai būs vajadzīgs tāds un tāds priekšmets.
Bailes no nākotnes man nav. Uzskatu, viss ir atkarīgs no paša. Ja esi apbruņojies ar stipru gribu, visam jāizdodas. Došos studēt uz Mākslas akadēmiju, un iestāšanās brīdis mani nebaida. Žēl, ka pie mums pastāv «blatu sistēma», kas apgrūtina iestāšanos izvēlētajā universitātē. Nav viegli kādam no malas tikt iekšā, citreiz pat neiespējami. LLU man ir pats galējais variants. Rīga ir vieta, kur kaut kas notiek.
Saviem sekotājiem novēlējumā saku – vajag domāt savlaicīgi un visu pakārtot galvenajam.
Laura Bullīte: Sākot mācīties divpadsmitajā klasē, radās apziņa, ka esi vecākais. Mazie bērni ar lielām acīm skatās uz tevi – tu esi liela. Ir radusies atbildības izjūta. Līdz šim zināju, ka kāds cits izdarīs vai izlems manā vietā, tāds, kas to labāk pratīs. Tagad pašai ir jāatbild par visu.
Mācoties pamatskolā, guvu vairāk informācijas. Vidusskolā tās varbūt nav tik daudz, toties saņemu vairāk mācības dzīvei. Ir jāmācās sarunāties ar cilvēkiem kā pieaugušai ar pieaugušu. Vidusskolā nav vajadzīgās slodzes, tai jābūt lielākai.
Man ir vairāki varianti attiecībā uz mācīšanos tālāk. Pirmām kārtām jau raizējos, vai beigšu vidusskolu. Baidos par algebru un ģeometriju.
Vidusskolas atestātam ir tikai vizuāls iespaids. Varbūt kāds no laukiem aizies uz universitāti ar vieniem desmitniekiem, bet zināšanas viņam var būt sliktākas. Uzskatu, ka iestājoties ir jābūt kaut kādai pārbaudei.
Izraugoties sev nākamo mācību iestādi, atsijāju tās universitātes, kur būs jāmaksā. Valsts grib izglītotus cilvēkus, bet kuru iespējās ir izglītoties par tādu naudu?
Daudzi ies studēt uz Valmieru, Ventspili, bet tur ir grūtāk iestāties, jo vietējie labāk ņem savējos. Negribu turpināt mācības Jelgavā, jo te esmu dzīvojusi visu dzīvi, apmeklējusi universitāti dažādās vajadzībās, zinu apstākļus. Gribu kaut ko jaunu.
Nākamajiem vidusskolēniem vēlu, lai no pašu izvēlētajiem priekšmetiem viņi cenšas iegūt pēc iespējas vairāk informācijas. Ņemiet to, ko var paņemt un ko gribat ņemt. Pēc iespējas sekojiet notikumiem pasaulē – tos bieži prasa iestājeksāmenos.-
