Sveicam šīsdienas gaviļniekus – Melisas, Meldras un Meldrus.
Sveicam šīsdienas gaviļniekus – Melisas, Meldras un Meldrus.
“Vecāki, man izvēloties vārdu, centās to piemērot uzvārdam, pārdomāja vairākus variantus, tostarp, Madara, bet izšķīrās par šo,” sarunu par vārdadienas gaviļnieku būšanām sāk Meldra Krūmiņa. Un smaidot piebilst, ka laikam jau vārds būšot izvēlēts īstais, jo skolas gados skolotāji par viņu sprieduši: “kustīga kā ūdenszāle”. “Ar savu vārdu dažādos laikos esmu sadzīvojusi atšķirīgi. Sastapti cilvēki, kas teikuši, ka tas ir īpatnējs. Dažiem šķitis, ka esmu nosaukusi uzvārdu, tāpēc lūguši pateikt vārdu,” atceras Meldra, kas vaigā pazīstot tikai vienu vārdamāsu, pie kam arī Krūmiņu.
Meldra strādā Mūzikas vidusskolā un māca bērniem klavierspēli. Viņa stāsta, ka kopš agras bērnības zinājusi, ka būs skolotāja, cita profesija prātā nav nākusi. “Varbūt esmu materializējusi mammas nepiepildītos sapņus par muzikālo izglītību, esmu virzīta uz to, vienmēr zināju, ka būšu skolotāja un saistīta ar mūziku. Protams, bija lūzuma periods, kad šķita, ka pietiek spēlēt, taču mūzikas vidusskolu jau izvēlējos patstāvīgi,” teic Meldra, kurai no notīm brīva laika atliekot visai maz. Parasti tās ir svētdienas, ko viņa cenšas atzīmēt īpaši. Pie skolotāja profesijas labumiem Meldra min garo atvaļinājumu, kad var brīvi nodoties zemes darbiem laukos (sevi viņa raksturo kā praktisku cilvēku).
Meldras ģimenē ir arī divi brāļi. Viņa ir vidējā māsa, un ir lepna, ka neesot vis pastarīte, jo, lūk, Klāvs ir par piecpadsmit minūtēm jaunāks.
Vārdadienu Meldra parasti svin laukos pie mammas. Tā kā vienmēr tas ir zemeņu ražas beigu laiks, ģimenē ir pieņemts šajā dienā galdā likt pašceptu torti ar daudz, daudz zemenēm. Šoreiz vārda svētkos Meldrai ir jākoncertē, tāpēc tradīcija tiks mainīta.
