1. novembrī apritēs deviņi gadi, kopš Jelgavas – Rīgas elektrovilcienu līnijā katrā vilcienā darbojas konduktoru kontrolieru apkalpe. Tas nozīmē, ka ik vagonā ir pa amatpersonai, kas būtībā ir tā saimnieks. Akciju sabiedrības «Pasažieru vilciens» Rietumu pasažieru apkalpošanas nodaļas vecākā darba rīkotāja Lūcija Kalve, kuras atbildībā ir 74 darbinieki, atceras: «Deviņdesmito gadu sākumā konduktori kontrolieri sāka strādāt tikai dīzeļvilcienos, elektrovilcienos kārtība palika vecā. Tos pa reizei pārbaudīja konduktoru brigādes, taču bezbiļetnieku «zaķu» bija daudz un pīpmaņu (tamburos) arī. Jelgavas līnija bija Latvijā pirmā, kur eksperimentāli sāka strādāt konduktoru kontrolieru apkalpes. Rezultāts izrādījās iepriecinošs, un šo jaunievedumu ieviesa arī pārējās elektrolīnijās. Akciju sabiedrības «Pasažieru vilciens» Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Egons Ālers piebilst, ka Jelgavas līnija bijusi avangardā arī vairākās citās jomās. Proti, tajā vispirms eksperimentāli tika ieviesta biļešu iegādes sistēma, izmantojot internetam pieslēgtu mobilo telefonu. Jelgavas stacijā pirmajā sāka darboties jaunais vilcienu saraksta tablo. Maršrutā Jelgava – Rīga ir arī vismazākais pasažieru kritums – zem divdesmit procentiem. Runājot par konduktoru kontrolieru kolektīvu, Laimdota Jurjāne, kas tajā strādā divus gadus, teic, ka tas ir ļoti draudzīgs. Darbā iznāk būt citu dienu četras, citu – astoņas, citu – pat četrpadsmit stundas. Kad jelgavnieku konduktori kontrolieri brauc pat līdz Zilupei vai Gulbenei, vakarā mājās nākas atgriezties nākamajā dienā. Pasažierus apkalpojot, tik ļoti esot pierasts pie «lūdzu» un «paldies», ka, no darba pārnākot un kaķim pasniedzot piena bļodiņu, arī pasprūk «lūdzu». Kolēģis Jānis Plūdums teic, ka viņam dzelzceļā patīk precizitāte. Arī algas tiek maksātas stabili un laikā.
