Dažādu iemeslu dēļ Jelgavas rajonā skolu neapmeklē 146 bērni; viņi visi ir izglītības vecumā – no 7 līdz 18 gadiem.
Dažādu iemeslu dēļ Jelgavas rajonā skolu neapmeklē 146 bērni; viņi visi ir izglītības vecumā – no 7 līdz 18 gadiem.
Pēc pašvaldību datiem, Jelgavas rajonā pavisam ir 7150 bērnu izglītības vecumā. Viņiem ir jāapgūst Izglītības likumā paredzētā pamatizglītība, izglītošanās obligāti turpināma līdz astoņpadsmit gadu vecumam. Daudziem jauniešiem un viņu ģimenēm ir skaidrs, ka mūsdienās darba tirgū neizglītotam cilvēkam ir gandrīz neiespējami iekļūt. Tāpēc, arī rēķinoties ar materiālajām grūtībām, tiek gādāts par savu atvašu iespēju mācīties skolā un daudzu vidusskolēnu mērķis ir studijas augstskolā. Diemžēl turpat pusotra simta mūsu rajona lauku bērnu par to neiedomājas pat savos vispārdrošākajos sapņos. Kā viņiem palīdzēt, stāsta rajona Padomes Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības speciāliste Olga Rudaka.
Atbildība jāuzņemas vecākiem
Katru gadu pašvaldībās apkopo datus par bērniem, noskaidro, kuri 1. septembrī neierodas skolā un kuriem tur nav iesniegt pat dokumenti. Šie bērni un jaunieši atrodas mājās, daži strādā, bet uz skolu nenāk. Rajonā kopā 59 bērni ir ar nepabeigtu pamatizglītību (52 no viņiem ir vecāki par piecpadsmit gadiem), 87 ir ar pabeigtu pamatizglītību, bet mācīties neturpina. Seši bērni dažādu iemeslu dēļ nav uzsākuši mācības 1. klasē.
Sociālie darbinieki daudz dara, lai mainītu šo bērnu un viņu vecāku priekšstatus par izglītības nepieciešamību. Pagājušajā gadā skolā tika iesaistīti desmit bērni. Uzskatu, ka tas ir daudz!
Īpaša uzmanība ir jāpievērš arī bērniem, kuri ilgstoši kavē skolu. Ilgstoši – tas ir vairāk nekā puse no mācību stundām. Pirmajā mācību pusgadā tādi bija 59, no viņiem piecpadsmit skolēnu slimoja. Jāpiezīmē, ka tas ir divreiz vairāk nekā pagājušajā gadā. Īpaši vērojam tos, kuri ilgstoši skolu kavē bez attaisnojoša iemesla. Direktori par viņiem atskaitēs raksta: «Klaiņo», «Atsakās apmeklēt skolu», «Strādā», «Negrib mācīties» un tamlīdzīgi. iemesls tam ir vecāku bezatbildība. Ne vienmēr viņu ģimenes var saukt par nelabvēlīgām (kurās vecāki ir alkoholiķi, noziedznieki, retumis arī narkomāni). Man pieņemams ir raksturojums – ģimenes ar problēmām. Reizēm it kā pamatoti vecāki priekšplānā izvirza materiālās problēmas, taču nezinu gadījumu, kad pagasts būtu atteicis palīdzību maznodrošinātas ģimenes bērniem. Skolās nepieciešamības gadījumā viņi tiek nodrošināti ar rakstāmpiederumiem, burtnīcām un grāmatām, jo dažkārt ģimenē tiešām viņiem nekā nevar nopirkt. Ir saprotams, ka bērns šādā situācijā arī jūtas slikti, jo jūt atšķirību pārējo vidū. Tomēr vēlreiz uzsveru, šādā situācijā atbildīgi ir vecāki. Daudz kavējušie bērni it viegli var nonākt tajā kategorijā, kuri skolu pamet vispār.
Kāda 8. klases meitene bieži kavēja skolu. Pedagogi atļāva viņai programmas prasības izpildīt vasarā, ar pūlēm pārcēla 9. klasē. Taču šogad skolā viņas nav, kaut meitenes spējas ir tādas, ka viņa varētu būt teicamniece. Māte meitu audzina viena, par galveno uzskatīdama savas dzīves problēmu kārtošanu. Viņas vaina ir acīmredzama, jo netiek gādāts pat par meitas pamatskolas izglītību. Paredzu, ka būs vēl viens no dzīves izstumts bērns…
Internāts skolās ir labs risinājums
Daudzos gadījumos labs risinājums ir iespēja bērnam dzīvot internātā. Tādu var piedāvāt Ozolnieku, Elejas, Kalnciema un Vircavas skolēniem. Esam noskaidrojuši, ka rajonā vairāk nekā 150 bērnu izjūt vajadzību pēc internāta – to nosaka gan materiālie apstākļi, gan attālums līdz skolai. Daudziem tas nozīmētu savu gultu, siltumu, tīrību un mieru, kas nav iespējams mājās.
Savulaik internāti tika likvidēti. Tagad būtu vajadzīga valsts internātskola. Ar šādu lūgumu rajons vērsās pie izglītības ministra, taču ir skaidrs, ka šī vēlme valsts finansējumu nesaņems. Divpadsmit bērnu ir iekārtoti Mežotnes internātskolā, taču ne visi izprot to, ka jāmācās. Saprotams arī viņu diskomforts, atrodoties projām no mājām. Rezultātā trīs četri mūsu rajona puiši regulāri klaiņo un kavē skolu. Valsts maksā, bet līdzekļi netiek izmantoti…
Cerīgs projekts tiek īstenots Jaunsvirlaukā, kur pašreiz remontē sociālo māju, lai atvērtu internātu bērniem no sociāli neaizsargātām ģimenēm. Tajā dzīvos gan Staļģenes, gan Dzirnieku skolas audzēkņi. Citos pagastos vēl šādu iespēju nav.
Nepieciešams sociālais pedagogs
Kopš pagājušās vasaras uzskaites dati par bērniem tiek nodoti apkopošanai Rīgā (LIIS programmatūra), tur šos skaitļus salīdzina ar Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes datiem, kuri bērni ir pierakstīti. Taču te radušās kļūdas izskatās pat pēc kurioziem. Piemēram, pierakstīto un skolu apmeklējošo bērnu starpība mūsu rajonā pēc aprēķiniem sasniedza divus tūkstošus! Skolu direktoriem atkal jāpārskata savi saraksti un jāmeklē «pazudušie» bērni un pat veselas klases.
Skolas vēl joprojām cenšas atbrīvoties no «grūtajiem» bērniem, kaut arī Izglītības likums paredz viņiem apmeklēt skolu līdz 18 gadu vecumam. Aktuāla ir sociālo pedagogu nepieciešamība, jo klašu audzinātājiem jau tā ir liela slodze un var nebūt laika vairākkārt apmeklēt bērnu mājās un pierunāt viņu nākt uz skolu. Psihologi savukārt strādā ar tiem bērniem, kuri ir mācību iestādē. Sociālā pedagoga pašreiz nav nevienā rajona skolā. Te ir iespēja skolotājiem papildināt zināšanas un iegūt jaunu specialitāti.
Ieguvums – pedagoga un skolēna savstarpēja izpratne
Ar pabeigtu pamatizglītību mācības neturpina 87 jaunieši. Vidusskolā mācīties ir dārgāk un grūtāk. Brīvpusdienas pagasti neapmaksā, izņemot ļoti īpašus gadījumus. Tiek segta puse no ceļa izdevumiem uz skolu. Labi, ja jaunietis saņemas apgūt profesiju Amatu skolā vai Tehniskajā licejā.
Lai izzinātu iemeslus, vai un kāpēc skolēni nevēlas nākt uz skolu, izdarījām aptauju – 234 skolēni no sešām skolām rakstīja, ar kādām izjūtām viņi nāk uz skolu. Gandrīz astoņdesmit procentu to darīja ar prieku, bet 21 procents atzinās, ka uz skolu viņi dodas ar nepatiku, vienaldzību, bailēm un pat riebumu.
27 procenti skolēnu rakstīja, ka viņi tikuši pazemoti, aizskarti, astoņus procentus aptaujāto fiziski ietekmējuši skolotāji. Ir skaidrs, ka nedemokrātiskas attiecības, autoritatīvs režīms bieži ir iemesls skolēnu aiziešanai no skolas. Pēc socioloģijas doktores Gunas Matules pētījumiem, 44 procenti vakarskolas vecāko klašu audzēkņu par vislielāko ieguvumu, salīdzinot ar dienas skolu, uzskata savstarpējo izpratni starp skolotāju un skolēnu.
Skolas pamešanas profilakse, skolēna vajadzības ir īpaša tēma, ko pēta sociologi Latvijā. Viņu ieteikumi ir pamatā darbam ar bērniem, kuri neapmeklē skolu.
