«Ziņu» redakcijā bija iegriezušies divi bijušie Jelgavas konservu fabrikas strādnieki Aivars Raiba un Imants Kalniņš, lai izteiktu neapmierinātību ar līdzšinējā darba devēja rīcību.
«Ziņu» redakcijā bija iegriezušies divi bijušie Jelgavas konservu fabrikas strādnieki Aivars Raiba un Imants Kalniņš, lai izteiktu neapmierinātību ar līdzšinējā darba devēja rīcību.
Abi akciju sabiedrībā darbā gatavās produkcijas noformēšanā un pakošanā pieņemti 6. aprīlī, bet pēc divām nedēļām atbrīvoti. Viņiem nav izmaksāta ne par nostrādāto laiku aprēķinātā alga, ne izdarīti ieraksti darba un algas nodokļu grāmatiņās ar visām no tā izrietošajām sekām, ko apliecināja līdzpaņemtie dokumenti. Abi vīrieši varēja uzrādīt vienīgi ar uzņēmuma izpilddirektori uz nenoteiktu laiku noslēgtu darba līgumu. Uz «Ziņu» jautājumu par atlaišanas iemeslu un pamatojumu viņi teicās, ka īsti nekādu skaidrojumu nav saņēmuši.
Norēķins nav izmaksāts
Akciju sabiedrības «Jelgavas konservu fabrika» izpilddirektore Lidija Lasmane apstiprināja, ka norēķinu atlaistie strādnieki nav saņēmuši. Atbrīvošanas dienā viņa abiem darījusi zināmu, ka nauda netiks izsniegta, kamēr nebūs iespēju aizpildīt darba grāmatiņu un citus dokumentus. Abi uzņēmumā bijuši arī trīs dienas pēc atlaišanas, taču aizpildīšanai vajadzīgos dokumentus nav uzrādījuši.
Uzņēmumā A.Raibas un I.Kalniņa sakarā bijis arī valsts darba inspekcijas pārstāvis. L.Lasmane izteica cerību, ka viņai rīkojumā noteiktajā termiņā izdosies veikt ierakstus un norēķināties, lai sniegtu darba inspekcijai atbildi.
Atbrīvoti par kavējumiem
Abi strādnieki atbrīvoti pēc Darba likumu kodeksa 33. panta 3. daļas sakarā ar neattaisnotiem darba kavējumiem un darba līguma saistību neizpildi.
Izpilddirektores rīcībā ir ceha vadītājas ziņojums par to, ka abi strādājošie nav darbā, un bijušo strādnieku paskaidrojums par neierašanos darbā 16., 17. un 20. aprīlī, kur teikts, ka tas noticis bez attaisnojoša iemesla.
Kad nav apstiprinājušās izpilddirektores aizdomas par saslimšanu un paskaidrojuma pieprasīšanas reizē vīrieši uzvedušies visai bravūrīgi, sekojis rīkojums no 21. aprīļa atbrīvot abus no darba uz jau minētā panta pamata.
Pašreizējos apstākļos uzņēmums nevarot atļauties, ka divi cilvēki gluži vienkārši darba vietu tikai aizņem, bet paredzētais darba apjoms netiek veikts.
Turklāt viņi piesavinājušies konservu fabrikas produkciju (ketčupu), metot to pāri sētai un slēpjot iznešanai. L.Lasmanes rīcībā esot arī brigādes ziņojums, ka pārtikas iegādei iedotajā somā atrasts ketčups.
Likums jāievēro vienmēr
Valsts darba inspekcijas inspektors, minētā uzņēmuma kurators Alberts Suveizda norādīja, ka darba devējam neatkarīgi no atlaišanas veida atbrīvošanas dienā izmaksājama visa nauda, kas darbiniekam pienākas. Parasti tā ir alga, neizmantotā atvaļinājuma nauda un kompensācija mēnešalgas apmērā.
Šoreiz, tā kā strādnieki atlaisti pēc DLK 33. panta, atlaišanas dienā izdarāmi tikai pirmo divu pozīciju aprēķini.
Darba devējs nav izpildījis arī prasības, kas ievērojamas, cilvēkus pieņemot darbā. Proti, ir jāpieprasa pase, darba grāmatiņa un kvalifikācijas dokuments.
Darba grāmatiņa darba devējam aizpildāma pirmajās piecās darba dienās. Savukārt, ja ir pārkāptas līgumsaistības, darba devējam no darba ņēmēja un konkrētā vaininieka obligāti pieprasāms paskaidrojums.
Darba grāmatiņā obligāti ierakstāms arī atlaišanas iemesls. Ja konstatēta produkcijas piesavināšanās, izsaucama policija un sastādāms attiecīgs akts.
Konservu fabrikā, lai gan strādājošie nopietni nogrēkojušies, tas nav izdarīts.
Fabrika sagādā raizes
Kā «Ziņām» teica A.Suveizda, Jelgavas konservu fabrika darba inspekcijai sagādājot samērā daudz raižu. Līdz atbildei attiecībā uz rīcību minēto strādnieku gadījumā vēl esot laiks.
Savukārt atbilde no akciju sabiedrības valdes priekšsēdētāja Svares kunga par to, kad darba devējs norēķināsies ar Ainu Savicku un Aināru Bensiku par neizmaksāto algu un nokārtos sociālā nodokļa maksājumus, velti tiekot gaidīta jau no 19. marta (akciju sabiedrība ir SIA «Pako» saistību pārņēmēja). Darba inspekcija esot arī lietas kursā par to, ka uzņēmumā darba algas tiek izmaksātas ar nokavēšanos, nevis divas reizes mēnesī, kā paredz likums.
Apstākļos, kad bezdarba līmenis ir augsts, ne jau visi strādnieki to uzskata par būtisku pārkāpumu. Turklāt strādājošie raduši ar izpratni pieņemt uzņēmumu ekonomiskos sarežģījumus.
