Ja valsts neveicinās energoefektivitāti, mājokļu renovācija notiks ilgstoši, – uzsvērts starptautiskajā konferencē «Energoefektīvs mājoklis Baltijā».
Ja valsts neveicinās energoefektivitāti, mājokļu renovācija notiks ilgstoši, – uzsvērts starptautiskajā konferencē “Energoefektīvs mājoklis Baltijā”. Tajā aplūkota arī koordinācijas nozīme, valsts un pašvaldību sadarbības pilnveide, privātā partnerība un virkne citu priekšnosacījumu. Pagaidām liela daļa jautājumu ir ieceru un vēl neapstiprinātu programmu līmenī. Par reālām iespējām ir pāragri runāt.
Baltijas valstu eksperti un mājokļu apsaimniekošanas speciālisti konferencē secinājuši, ka sekmīgai energorenovāciju īstenošanai Latvijā nepieciešams ieviest noteiktu sistēmu, paplašināt publisko un privāto partnerību, sakārtot namu apsaimniekošanas sistēmu un izveidot vienotu mājokļu monitoringu ES direktīvas par ēku energoefektivitāti ieviešanai. Vēl nepieciešama daudzdzīvokļu namu renovācijas valsts atbalsta programma, lai līdzfinansētu projektu sagatavošana, kā arī nodokļa atlaides tiem, kas investē energoefektivitātes paaugstināšanā.
Jāievieš ES normas
Sarosīšanās saistīta ar nepieciešamību līdz 2006. gadam valsts likumdošanā iekļaut ES ēku energoefektivitātes direktīvas normas. Tās, kā skaidro Mājokļu aģentūras Mājokļu attīstības departamenta direktors Valdis Zaķis, attieksies uz ēkām, kuru kopējā platība pārsniedz 1000 kvadrātmetru. Latvijā tādu ir gandrīz 30 000. No tām 80% – dzīvojamās mājas. Šiem darbiem nepieciešami četri miljardi eiro (2,7 miljardi latu).
Salīdzinājumā ar ES valstīm pie mums mājokļu siltumnoturība ir zemāka, dzīvojamās ēkas ir salīdzinoši vecas, bet jaunu būvniecības tempi – gausi. Komunālajos maksājumos lielāko daļu veido izdevumi par siltumenerģiju. Ap 90% iedzīvotāju dzīvo siltumnenoturīgos mājokļos, kur lietderīgi tiek izmantota tikai puse no pievadītās enerģijas. Ja tiktu īstenoti nepieciešamie darbi, enerģija tiktu ietaupīta līdz pat 60%, secinājusi Mājokļu aģentūra. ES ēku energoefektivitātes direktīvas normas nepieciešamas ne vien, lai mazinātu atkarību no enerģijas piegādātājiem, bet arī, lai dotu iespēju uz siltumenerģijas rēķina ietaupīt līdzekļus katrai mājsaimniecībai. Energoefektivitāte saistīta arī ar gaisa piesārņojumu un siltumnīcas efektu.
Renovācijas programma
Lai situāciju uzlabotu, nepieciešama vienota valsts un pašvaldību politika mājokļu jomā. Ekonomikas ministrijā sākusi strādāt darba grupa, kurā iekļauti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Vides ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Tās uzdevums ir sagatavot likumprojektu ēku energoefektivitātes direktīvas piemērošanai Latvijā.
Savukārt Mājokļu aģentūra, lai paātrinātu mājokļu renovācijas procesu un sekmētu energoefektivitāti, izstrādājusi programmu par daudzdzīvokļu māju renovāciju veicināšanu. Tā paredz, ka valsts par siltuma patēriņa samazināšanu daudzdzīvokļu namiem varētu atmaksāt piekto daļu no ēku renovācijas izmaksām. Līdzekļus varētu saņemt to dzīvokļu īpašnieki, kur pēc nama renovācijas par 20% izdevies ietaupīt siltumenerģiju. Lai veiktu renovāciju, vispirms ēkai jāveic energoaudits. Pēc tam tiek izstrādāta programma nepieciešamajiem siltināšanas darbiem un noteikts plānotais enerģijas ietaupījums. Pēc mājokļa renovācijas paredzēti energoefektivitātes mērījumi.
Mājokļu aģentūras izstrādātajā programmā iecerēti vairāki varianti, kas paredz no valsts budžeta mājokļu renovācijas veicināšanai atvēlēt 4,5 – 7 miljonus latu. Pašlaik programma iesniegta izskatīšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.
Piliens uz vispārējā fona
Mājokļu aģentūras pārstāve Iveta Saksone informē, ka ar valsts atbalstu energoaudits veikts 35 daudzdzīvokļu mājās dažādos reģionos. Lielākajā daļā plānota turpmākā renovācija. Ar Vācijas atbalstītā projekta palīdzību renovācija veikta sešās ēkās. Jelgavā dzīvokļu īpašniekiem tā arī nav izdevies vienoties. 4. līnijas daudzdzīvokļu mājā, neraugoties uz bankas atbalstīto projektu, iedzīvotāju pretestības dēļ no ieceres uzlabot energoefektivitāti nācās atteikties.
Kredītus ēku renovācijai izsniedz Hansabanka un Hipotēku banka. Pēdējā tie pieejami jau vairākus gadus, bet pagaidām aktivitāte nav liela – daudzdzīvokļu mājām piešķirto kredītu skaits nesasniedz pusotru simtu. Jelgavā dzīves apstākļus uzlabojuši viena, bet rajonā – trīs daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kas izveidojuši savu apsaimniekošanas sabiedrību. Hansabanka apstiprinājusi astoņus kredītus. Cilvēku atturību bankas saista ar iedzīvotāju nevēlēšanos uzņemties papildu finanšu saistības. Cilvēki, kā norāda Hansabankas pārstāvis Arturs Eglītis, neizprot, ka, īstenojot siltināšanas pasākumus, ietaupīsies izdevumi par apkuri un komunālie maksājumi būtiski nepalielināsies vai pat samazināsies. Piemēram, kāda 60 dzīvokļu māja ar mērķi samazināt rēķinu par apkuri uz 12 gadiem saņēmusi 64 000 latu lielu kredītu. Par šo naudu ar ekovati nosiltināti bēniņi, bet ārējās sienas un pagraba sienas siltinātas ar putupolistirolu, daļēji nomainīti logi. Gadā kredīta atmaksai iedzīvotājiem jārēķinās ar 1,74 latus lielu maksājumu par kvadrātmetru (mēnesī 0,145 lati par kvadrātmetru). Pēc siltināšanas temperatūra telpās paaugstinājusies no 17 līdz 23 grādiem. Kopējās apsaimniekošanas izmaksas nav palielinājušās. Maksa par apkuri no 0,5 latiem par kvadrātmetru samazinājusies līdz 0,3 latiem.
