Pēdējā laika viens no aktuālākajiem jautājumiem ir traģiskā autoavāriju statistika. Tās iemeslus informācijas līdzekļos analizējuši gan speciālisti, gan politiķi, gan paši braucēji.
Pēdējā laika viens no aktuālākajiem jautājumiem ir traģiskā autoavāriju statistika. Tās iemeslus informācijas līdzekļos analizējuši gan speciālisti, gan politiķi, gan paši braucēji. Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Ceļu policijas vadība cer, ka situāciju uzlabot palīdzēs kārtīga koncepcija – dažādas akcijas, policijas reidi un sodi. Iespējams, var sapņot par to, ka problēma tādā veidā pazudīs kā pēc burvju nūjiņas mājiena. Taču, piemēram, Vācijas ceļu policisti neslēpj, ka viņu valstī bija nepieciešams vairāk nekā 15 gadu, lai autobraucēji kļūtu pieklājīgāki, disciplinētāki un samazinātos avārijas bojā gājušo skaits.
Vēlme pāraudzināt pieaugušus autovadītājus, kas jau ilgu laiku pārkāpuši noteikumus, aizmirstot par pieklājību uz ceļu, līdzinās Donkihota cīņai ar vējdzirnavām. Maz ticams, ka visvisādas koncepcijas un plāni spēs mainīt cilvēkus, jo, kā mēdz teikt, vilks spalvu met, bet cilvēks tikumu – ne.
Bet vai tiešām nav izejas no kritiskās situācijas? Ir. Nevajag no jauna izgudrot velosipēdu un pievērsties tikai pašreizējo autobraucēju pāraudzināšanai (protams, jādara arī tas), bet jāķeras klāt tai paaudzei, kas pie stūres sēdīsies tuvāko desmit gadu laikā. Policijas vadība jau vairākus gadus lūdz piešķirt līdzekļus kārtīgas mācību programmas un grāmatu izdošanai, kas ļautu skolās jau pirmajās klasēs bērniem mācīt ne tikai Ceļu satiksmes noteikumus (CSN), bet arī kultūru uz ceļa. Taču tas bijis kā sauciens tuksnesī.
To, ka patlaban CSN mācīšanai skolās netiek pievērsta pienācīga uzmanība, pierāda daudzie uz ceļiem bojā gājušie bērni. Pagājušās nedēļas nogalē Talsu rajonā uz šosejas mira puisēns, kas pēkšņi izlēca uz ceļa un paskrēja zem baļķvedēja. Var jau teikt, ka disciplīna jāiemāca ģimenē. Taisnība, taču arī skolām nevajadzētu palikt tikai pasīvām vērotājām vai “ķeksīšu” cienītājām, kad audzināšanas stundās par CSN tiek stāstīts tikai tā starp citu. Protams, līdz līmenim, kāds ir ES valstīs, mums vēl augt un augt – tur pie mācību iestādēm iekārtoti speciāli laukumi, kurus skolēni mācās ne tikai šķērsot ielu, bet apgūst arī pirmās braukšanas iemaņas. Tam jābūt mērķim, un, kas zina, varbūt pēc desmit gadiem beidzot parādīsies kaut kādi uzlabojumi.
Taču tikmēr – ceļu policisti, esiet modri, ķeriet pārkāpējus un tos apzinīgi sodiet! Varbūt, kad maciņš kļūs pārāk plāns vai nāksiet atvadīties pat no sava auto (mašīnas konfiskācija varētu būt viens no plānojamiem regulāro pārkāpēju sodīšanas veidiem), kāds arī aizdomāsies un nāks pie prāta.
