Bezdarba līmenis februārī Latvijā atkal nedaudz audzis, sasniedzot 11,8 procentus no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiālē reģistrēts pusotrs tūkstotis ilgstošo bezdarbnieku, kas darbu meklē gadu un vairāk. Pirms vairāk nekā gada viņu rindas papildināja arī Jekaterina Puriņa, kura pašlaik ir enerģiska uzņēmēja un darbu nodrošina vēl sešiem cilvēkiem.
Latvijā reģistrēts nedaudz vairāk par 133 tūkstošiem bez darba esošu cilvēku, Jelgavas filiālē – seši tūkstoši, liecina NVA dati. Kaut arī Zemgalē bezdarba rādītājs ir augstāks par valsts vidējo (13,2 procenti), Jelgava ar deviņiem procentiem bezdarbnieku nav pilsēta, kas statistiku «velk uz leju». Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Komunikācijas nodaļas vadītāja Edīte Olupe stāsta, ka Jelgavā, kā arī abos novados vidējais bezdarbnieku vecums ir ap 40 gadu. Savukārt augstākā nodarbinātība ir vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem. Pietrūkst uzņēmībasLatvijā šogad janvārī bija ceturtais augstākais bezdarba līmenis ES aiz Spānijas, Grieķijas, Portugāles un Īrijas, taču atrast darbu citās ārvalstīs latviešiem kļūst aizvien problemātiskāk. Tam skaudrs piemērs ir Guntars un Agita – abi 39 gadu veci jelgavnieki, Latvijā nestrādā jau 11 gadu. Parādoties latviešu interesei par darbu ārzemēs, arī viņi nolēma pamēģināt. Pametuši darbu Latvijā, jaunie cilvēki kravāja ceļasomas, lai dotos strādāt uz Norvēģiju. Pirmajos gados peļņa bija laba. Dažu mēnešu darbs nelikās nekas grūts, un par nopelnīto atlikušo gadu varēja gan atpūsties, gan mājas remontā ieguldīt. Darba piedāvājumi tika izmēģināti vairākās valstīs, bet pēdējos gados atrast labu darbu ārzemēs kļuvis arvien grūtāk, viņi secina. «Saimnieki labāk darbā ņem poļus un baltkrievus, kas ir daudz lētāks darbaspēks, arī samaksa vairs nav tā, kas bija sākumā,» atzīst Guntars. Arī viņam ar draudzeni pēdējā gadā ar darba meklēšanu klājies smagi. Tagad Vācijā dīkstāvju ir vairāk nekā darāmā. Latvijā sākt pašiem savu biznesu Guntars un Agita nav nobrieduši. Draugi un radinieki mēģinājuši iedrošināt un atbalstīt biznesa startam, bet viņi paši atzīst – pietrūkst uzņēmības. «Vismaz no Latvijas budžeta netērējam naudu bezdarbnieku pabalstiem un arī pieklājīgu pensiju būsim nopelnījuši. Tālāk domāsim – ja ar darbu ārzemēs būs pavisam švaki, meklēsim iespējas Latvijā,» atzīst pāris. Uz darbu vairs necerējaJelgavniece Jekaterina Puriņa pirmspensijas vecumā pārcieta operāciju, slimības dēļ viņai piešķirta invaliditāte, bet drīz pēc tam zaudēts arī darbs. Sākās garais jauna darba meklēšanas ceļš. Lai arī sievietei ir konditores izglītība un 13 gadu pieredze, to atrast neklājās viegli. «Interesējos gan Jelgavā, gan Rīgā, bet, tiklīdz kāds uzzināja manu vecumu – 59 gadi – un to, ka esmu ar invaliditāti, ar mani nemaz nerunāja,» atceras J.Puriņa. Pēc gadu ilgas darba meklēšanas sieviete saprata, ka tā turpināties ilgāk nevar un jāsāk sava uzņēmējdarbība. Uzreiz arī bijis skaidrs, ka privātais bizness tiks virzīts konditorejas jomā. Meitas, kuras tolaik mācījās Jelgavas Valsts ģimnāzijā, mammu apmācīja, kā apieties ar datoru, internetu un e-pastu. Kopīgiem spēkiem tapa biznesa plāns, lai bankā tiktu pie aizņēmuma. Izvērtējot riskus un piedāvājot smalkus aprēķinus, banku izdevās pārliecināt, un biznesa sākšanai tā piešķīra 12 tūkstošus latu. Ar darbu palīdz citiemIekārtu iegāde, telpu meklēšana, darbinieku pieņemšana – viss prasīja laiku un sniedza vērtīgu pieredzi, atzīst J.Puriņa, kura tagad ir SIA «Baker JP» direktore. «Pati ļoti labi izjutu, kā ir būt bezdarbniecei, tāpēc arī savus strādniekus meklēju bezdarbnieku rindās. Pirms astoņiem mēnešiem Ozolniekos atvērām beķereju un tirdzniecības punktu, šogad klāt nācis vēl viens veikaliņš Jelgavā. Esmu ļoti gandarīta, ka daru to, kas man pašai patīk, ka neesmu ne no viena atkarīga un ka ar darbu varu palīdzēt citiem. Tā kā paplašinu uzņēmumu, meklēju vēl vienu labu konditoru,» stāsta J.Puriņa. Šo dažu mēnešu laikā divas pieņemtās darbinieces atlaistas, jo pret pienākumiem izturējās vieglprātīgi un atļāvās pat neierasties. Jelgavniece atzīst, ka grūtākais bijis izstrādāt labu biznesa plānu un sākt uzņēmējdarbību. Viņa neslēpj, ka jūtas nogurusi, bet katru brīvu brīdi palīdz meitas, kuras pagaidām vēl studē, bet nākotnē solās būt mammas uzņēmuma attīstības turpinātājas. Turklāt meitām ir jaunas vīzijas, kā biznesam pilnveidoties. «Bagāti nekļūstam, bet, lai strādātu, maksātu algas un nodokļus, naudas pietiek. Nevajag baidīties jebkurā vecumā kaut ko sākt, jo ar katru soli mēs gūstam jaunu pieredzi un zināšanas. Var realizēt jebkuru ideju, ja nav bail,» viņa piebilst. Ar savu pieredzi J.Puriņa dalījās arī nesen Labklājības ministrijas organizētajā konferencē «Sabiedrības novecošana – izaicinājums un iespējas». Bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits janvārī, (februārī)Jelgavā 846 (873)Jelgavas novadā 374 (388)Ozolnieku novadā 143 (153)Vidējais bezdarbnieka pabalsts (Ls) Jelgavā 107,01 Jelgavas novadā 107,49 Ozolnieku novadā 125,15VSAA dati
