Pilsētas sakopšanas darbos aktīvi iesaistās arī bezdarbnieki – sociālo pabalstu saņēmēji, kas pilda līdzdarbības pasākumus.
Pilsētas sakopšanas darbos aktīvi iesaistās arī bezdarbnieki – sociālo pabalstu saņēmēji, kas pilda līdzdarbības pasākumus.
Ja cilvēks ir bezdarbnieks un pretendē uz pabalstu komunālajiem maksājumiem, malkas iegādei un citām vajadzībām, Domes Sociālo pabalstu piešķiršanas komisija, izskatot personas iesniegto deklarāciju, var pieņemt lēmumu iesaistīt viņu sabiedriskajos pilsētas labiekārtošanas darbos. Tas nozīmē, ka pēc lēmuma pieņemšanas Sociālo pabalstu piešķiršanas komisijā personai pa pastu pienāk atbilde uz iesniegumu, kurā norādīts, ka pabalstu var saņemt pēc tam, kad tā pieprasītājs būs piedalījies pilsētas labiekārtošanas darbos. Tad jau viss ir paša cilvēka ziņā – piedalīties sabiedriskajos darbos un saņemt pabalstu vai arī no šā piedāvājuma atteikties. Tas, cik stundu jānostrādā sabiedriskajos darbos, atkarīgs no piešķirtā pabalsta apmēra.
Mazturīgie jelgavnieki visbiežāk pieņem šos nosacījumus, un tas vienlaikus ļauj cilvēkam ne vien nopelnīt pabalstu, bet arī Jelgavai kļūt sakoptākai.
Cilvēkam, kas nolēmis iesaistīties sabiedriskajos darbos, jādodas uz Sociālo lietu pārvaldi, kur var uzzināt, kādi darbi būs veicami. Sociālo lietu pārvaldē, sadarbojoties ar minētajām iestādēm, izveidots atsevišķs reģistrs, kurā fiksētas iestādes, kas vēlētos šīs personas iesaistīt darbos. Visbiežāk tā ir pašvaldības aģentūra “Pilsētsaimniecība”, taču īpaši vasaras sezonā pieprasījums ir arī no izglītības iestādēm un bērnudārziem. Nākamais solis ir vienošanās ar darba uzraugu par noteikto pienākumu pildīšanu. Un tikai tad, kad nostrādātas lēmumā noteiktās darba stundas, tiek piešķirts prasītais pabalsts.
Protams, ne visos gadījumos, kad bezdarbnieks iesniedz deklarāciju pabalsta saņemšanai, tiek pieņemts lēmums iesaistīt viņu sabiedriskajos pilsētas labiekārtošanas darbos – katrs gadījums ir individuāls un tiek skatīts atsevišķi. Piemēram, ja pabalsta prasītājs ir sieviete, kas viena audzina mazu bērnu, kas tajā brīdī neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, saprotams, ka viņai nav iespējams iesaistīties šādos darbos. Ir gadījumi, kad cilvēks lūdz pabalstu, vēl būdams bezdarbnieks, bet tad iestājas darbā un arī nevar pildīt līdzdarbības pasākumus. Šādās situācijās personai tiek lūgts uzrādīt darba līgumu. Tomēr vairumā gadījumu bezdarbnieki ir gatavi iesaistīties labiekārtošanas darbos, un tas atvieglo arī pašvaldības centienus veidot sakoptāku pilsētvidi.
