Puse absolventu, kas pēc izglītības iestāžu pabeigšanas nokļuvuši bezdarbnieku rindās, uzskata, ka darbu nevar atrast pieredzes trūkuma dēļ.
Puse absolventu, kas pēc izglītības iestāžu pabeigšanas nokļuvuši bezdarbnieku rindās, uzskata, ka darbu nevar atrast pieredzes trūkuma dēļ.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) absolventu bezdarbnieku aptauju veikusi vasarā, īstenojot Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” projektu. Tā gaitā visos reģionos izvaicāti 745 bezdarbnieki, kas izglītības iestādi absolvējuši 2003./2004. mācību gadā. Ap 17 procenti respondentu ieguvuši pamatizglītību, 28,5 procenti – vidējo izglītību, 18– profesionālo izglītību pēc pamatizglītības iegūšanas, 11,5 – profesionālo izglītību pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un 24,8 procenti – augstāko izglītību. Piektā daļa atzīst, ka ieguvuši vidējas kvalitātes izglītību, bet 14,7 procentu aptaujāto uzskata, ka viņu izglītība ir ļoti laba. Nepilns procents domā, ka iegūtās izglītības kvalitāte ir slikta vai ļoti slikta.
Uz jautājumu par bezdarba iemesliem gandrīz 28 procenti aptaujāto atbild, ka darbu nevar atrast brīvu darba vietu trūkuma dēļ, nepilna ceturtā daļa – ka nav apmierināti ar piedāvāto atalgojumu, bet piektā daļa darbu nevar atrast ģimenes apstākļu dēļ. Absolventi norādījuši, ka darba devēji bijuši neapmierināti ar viņu prasmēm vai ģimenes apstākļiem. Visbiežāk darba devēji atteikuši darbu nepietiekamo svešvalodu un valsts valodas zināšanu dēļ un tāpēc, ka jaunieši nav pratuši strādāt ar jaunajām tehnoloģijām. Absolventi arī norādījuši uz neapmierinātību ar darba apstākļiem. Daļai traucējusi invaliditāte un veselības stāvoklis.
Respondenti darbu meklējuši ar NVA starpniecību, vērsušies tieši pie darba devēja vai lūguši palīdzību radiem, draugiem vai bijušajiem kolēģiem. Lielākā daļa absolventu bezdarbnieku iztiek no citu ģimenes locekļu ienākumiem vai no samaksas par gadījuma darbiem. Trešā daļa saņem bezdarbnieka pabalstu. Minēti arī tādi iztikas avoti kā sociālā palīdzība, invaliditātes pensija, bērnu kopšanas pabalsts un citi.
Uz jautājumu par atalgojumu nedaudz vairāk kā piektā daļa min, ka vēlas saņemt 200 – 300 latu mēnesī, savukārt 18 procentu būtu ar mieru sākt strādāt par algu līdz 100 latiem. Neliela daļa respondentu vēlas saņemt atalgojumu virs 300 latiem, bet 3,2 procenti – vairāk nekā 400 latu mēnesī. Situācija reģionos ir atšķirīga. Piemēram, Rīgas reģionā ar 100 līdz 200 latu lielu atalgojumu būtu apmierināti 43,2 procentu bezdarbnieku, Vidzemē – 50 procentu, Latgalē – 53,9, Kurzemē – 54,1 un Zemgalē – 56,4 procenti. Algu līdz 100 latiem Rīgas reģionā vēlas saņemt tikai 5,4 procenti bezdarbnieku, bet Zemgalē un Vidzemē attiecīgi 19,2 un 30 procentu.
