Kāda televīzijas seriāla negatīvais varonis ciniski sacījis aptuveni tā: likumi ir vajadzīgi tālab, lai vienus piespiestu ievērot to autoriem izdevīgus spēles noteikumus, bet likumu pārkāpējus piespiestu maksāt sodu.
Kāda televīzijas seriāla negatīvais varonis ciniski sacījis aptuveni tā: likumi ir vajadzīgi tālab, lai vienus piespiestu ievērot to autoriem izdevīgus spēles noteikumus, bet likumu pārkāpējus piespiestu maksāt sodu. Advokāti nosmeļ honorārus gan no pirmajiem, gan otrajiem – par likumu ievērošanu un par pamācībām, kā no tās izvairīties.
Atmodas laikā Igaunija un Lietuva apskauda Latviju par ļoti spēcīgajiem juristiem. Tiešām, viņi lielā mērā bija veicinājuši Latvijas neatkarību. Vēlāk valsts juridiski izglītotākie prāti vieni no pirmajiem apguva brīvā tirgus teoriju un arī sāka to nostiprināt praksē. Savairojās plāksnītes pie zvērinātu advokātu birojiem, strauji auga pašu advokātu konti bankās. Pat tika pajokots, ka dzīvojam advokātu valstī.
Patiesībā «joki» izrādās ļoti nopietni. Neraugoties uz mūsu advokātu slavu, gandrīz vienmēr zaudējam starptautiskās prāvās. Un kā izskaidrot, kādēļ parasti «ne ar ko» beidzas skandalozas lietas, kas ierosinātas pret pārkāpumos iesaistītajiem likumu sargiem? Kā var būt, ka reizēm (Zviedrijas pilsonis sabrauc cilvēku; holandiešu jūrnieki nozog auto) tiesu darbi vispār netiek uzsākti? Bet, ja arī lietas izskatīšana sākusies, par normu kļuvusi tās vilcināšana neskaitāmu gadu garumā, galu galā paziņojot apbrīnojami saudzīgu spriedumu. Tas viss apstiprina aizdomas, ka daļai cilvēku tiesāšanās ir izdevīgs un ienesīgs bizness, no kura labums atlec arī juristiem. Jāaizstāv valsts intereses? Lai notiek. Par attiecīgu honorāru. Ja gadās naudīgs klients, taču blēdis un krāpnieks, tas pats advokāts ir gatavs aizstāvēt arī tādu. Jurisprudencē daudz kas no vienas puses izskatās pareizi, bet no otras puses – pilnīgi ačgārni.
Kā kārtēja ačgārnība vienkāršo pilsoņu acīs izskatās, piemēram, tas, ka tiesa atsākusi skatīt Bankas «Baltija» («BB») krimināllietu. Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinums, ka pēc vairākiem Cilvēktiesību konvencijas pantiem ir pārkāptas šai lietā galvenā apsūdzētā Aleksandra Laventa tiesības, ir izrādījies eksbaņķiera veselībai īsts balzams: viņš tiesas zālē ieradies pats uz savām kājām, nelikdams šaubīties par viņa miesas spēkiem. Un viņš vitāli pauda nesapratni par to, kādēļ tiesāšanās vispār atsākta.
Jā gan, kādēļ? Joprojām tūkstošiem cilvēku cieš no tā, ka «BB» izkūpējuši vismaz 120 miljoni latu viņu naudas. Turklāt mēs, nodokļu maksātāji, vairāk nekā četrus gadus bijām maksājuši algas tiesnešiem un prokuroriem… par Strasbūrā starptautiski atzītu viņu darba brāķi, jo nu viss jāsāk no paša sākuma. Par starptautiskajās prāvās zaudētajām summām vispār nav ko runāt: kā ierosināta lieta, tā skandāls un mums nelabvēlīgs spriedums miljonu vērtē. Ej nu tiec gudrs, vai katru reizi arī starptautisko arbitru spriedums tiešām ir taisnīgs, toties pilnīgi droši ir tas, ka šādi tiesu darbi ir izdevīgi veiklajiem advokātiem, kuri saņem vai nu procentus no prasījuma summas, vai arī ar daudzām nullēm rakstāmu samaksu par «stundu darbu», kas mēdz ievilkties gadiem. Nav ko brīnīties, ka tiesām jaušamu rezultātu nav un arī diezin vai būs, jo daudzu neskaidro, neatrisināto vai zaudēto lietu pieredze vedina domāt, ka runa galu galā ir vienkārši par biznesu, kurā valda šaurs speciālistu monopols. Viņi visi ir kolēģi, darījumu partneri, kuru nodarbošanās ir smalka, niansēm bagāta spēle, par kuru maksā citi.
Iespējams, ka esmu sabiezinājis krāsas. Mūsu valsts tiesvedībā ir bezgala daudz lietu, gan jau netrūkst arī rezultatīvi izskatīto. Katrs var izdarīt savus secinājumus, jo vairāk tādēļ, ka kopš dažām dienām ikvienam ir iespējams sekot visām tiesu aktualitātēm ar ziņu aģentūras «LETA» starpniecību, kas savam informācijas klāstam internetā pievienojusi jaunu sadaļu «Tiesas». Jau šobrīd virsraksti sola vairākus spraigus sižetus: policisti nošāvuši alni, tienesis izraisījis autoavāriju… Tas nekas, ka notikumi risinājušies jau sen, galvenais, ka arī pār šiem «varoņiem» beidzot velsies tiesas rats – gan ar Dikensa laiku cienīgiem apgriezieniem, gan ar kuriozu ķēdēm, kas spēs savaldzināt pat visizsmalcinātākos šā «žanra» cienītājus.
