Oponējot vairāku Krievijas politiķu aicinājumam sākt dialogu ar Ičkērijas prezidentu Aslanu Mashadovu un izbeigt bezjēdzīgo slaktiņu Čečenijā, Kremlis stūrgalvīgi turpina pieprasīt kaujinieku bezierunu padošanos.
Oponējot vairāku Krievijas politiķu aicinājumam sākt dialogu ar Ičkērijas prezidentu Aslanu Mashadovu un izbeigt bezjēdzīgo slaktiņu Čečenijā, Kremlis stūrgalvīgi turpina pieprasīt kaujinieku bezierunu padošanos, tādējādi novēršot miera iniciatīvas iespējas Čečenijas jautājuma risinājumā. Krievija, pēc prezidenta palīga Sergeja Jastržembska teiktā, ar čečeniem var risināt sarunas tikai par ieroču nolikšanu un bezierunu kapitulāciju, jo: «Citu sarunu sižetu nav!». Krievijas prezidenta palīgs atgādinājis, ka «uzdevumi paliek nemainīgi un Čečenijā ir jāpabeidz terorisma apkarošanas operācija tās «speciālajā fāzē»».
Šķiet, Krievijas militāristi pēc «neveiksmes» ar nogrimušo zemūdeni «Kursk» pat teorētiski nevēlas pieļaut dialoga iespējas ar kaujinieku vadību. Acīmredzams, ka vēlme uzturēt mītu par Krievijas militāro varenību šai valstij ir daudz svarīgāka nekā daudzi tūkstoši savu pilsoņu dzīvību. Varenību, kurai sen vairs neviens netic. Tomēr Krievijā joprojām ir populārs uzskats, ka tieši valsts militārais potenciāls ir garantija citu valstu respektam un nepārtrauktajai finansiālās palīdzības sniegšanai. Ar šā mīta palīdzību Krievija cenšas saglabāt savu status quo, kurā tā atradās «aukstā» kara laikā.
Krievijas darbība Čečenijā liecina, ka tai nebūtu nekādu iebildumu pret vēl vienu «auksto» karu.
Par cilvēktiesībām te vispār nav runa. Čečenijas kaimiņrepublikā Ingušijā atrodas ap 170 000 čečenu bēgļu, kas karadarbības dēļ nevar atgriezties dzimtenē. Izskatās, ka viņiem necilvēciskos apstākļos bēgļu nometnēs būs jāpavada vēl viena ziema, kamēr federālā armija turpinās savu «terorisma apkarošanas operāciju». Ar īpašiem panākumiem šajās operācijās federālie spēki lepoties nevar. Karadarbība nav jūtami samazinājusies, pēdējā laikā tā pat ir nedaudz aktivizējusies, un ik dienas Krievijas pusē (dīvaini, jo Kremlis uzskata, ka Čečenija arī ir Krievijas daļa) ir vairāki bojā gājušie un neskaitāmi ievainotie. Pirmdienas vakarā, piemēram, čečenu kaujinieku uzbrukumā smagi ievainots Krievijas Iekšlietu ministrijas ģenerālis. No atmiņas nav izzuduši arī nesenie čečenu pašnāvnieku uzbrukumi Krievijas armijas daļām. Krievija jau neskaitāmus mēnešus bombardē «kaujinieku pozīcijas», taču pēdējie kaut kā nav padevušies.
Starp citu, Krievijas prezidenta palīgs ir paziņojis par Krievijas stratēģijas maiņu – it kā kontakti ar separātistiem tiekot uzturēti pa prokremliskās Čečenijas administrācijas vadītāja Ahmada Kadirova kanāliem. A.Kadirovs atklāti par to runājot un patlaban cenšoties panākt, lai vairāki lauka komandieri, kas nav pastrādājuši smagus noziegumus, noliek ieročus, un šāda rīcība esot saistīta ar viņa kā Čečenijas administrācijas vadītāja pienākumiem, kuru mērķis ir meklēt visas iespējas, «lai sašaurinātu pretošanās fronti». Tomēr S.Jastržembskis izslēdz iespēju jebkādās sarunās piedalīties čečenu lauka komandieriem Basajevam, Hatabam un Barajevam, jo «viņu likteni ir izšķīruši viņi paši».
Jāšaubās, vai skaldi un valdi politika derēs karam ar Čečenijas musulmaņiem, kas cīnās par savas dzimtenes neatkarību. Protams, arī starp čečeniem ir teroristi un bandīti, taču viņus par ienaidniekiem ir pasludinājis ne tikai Kremlis, bet arī augstākā čečenu garīdzniecība. Katrā gadījumā nevar par bandītiem un teroristiem nodēvēt visu čečenu tautu. Šķiet, ka prezidenta A.Mashadova solījums, ka «uz okupantiem šaus katrs koks un katrs krūms», ir atstājis pamatīgas pēdas Krievijas militāristu apziņā. Tāpēc, ja nenotiks nekas ārkārtējs, uz dialogu Krievija «neparakstīsies».
Tikmēr konstruktīvs dialogs starp abām pusēm vismaz par pamiera noslēgšanu, uz laiku apturot karadarbību, ir vienīgā iespēja izbeigt cilvēku upurus abās pusēs. Šķiet, Krievijas ambīcijas un nihilisms ir lielākie šķēršļi dialoga uzsākšanai. Par šīm ambīcijām jau ir samaksāts ar uzviju. No abām pusēm. Krieviju var droši ierindot starp valstīm, kuru vadībai ir pilnīgi vienaldzīgs sabiedrības viedoklis. Federācijas informatīvā mašīna strauji turpina ofensīvu, un citādi domājošie tiek diskvalificēti. Zināms taču, kā rodas problēmas Krievijas neatkarīgo masu saziņas līdzekļu holdingiem un to īpašniekiem – vienu arestē, citam pa telefonu «iesaka» atteikties no akcijām. Un tikai tamdēļ, lai turpinātu stutēt graustu, ko sauc par Krievijas militāro potenciālu.
