Tuvojoties brīvdienām, pirmsjāņu nedēļā Saeima vareni pastrādāja vairākas dienas pēc kārtas rīkoja ārkārtas plenārsēdes, kurās izskatīja un arī trešajos lasījumos pieņēma vairākus desmitus nozarēm svarīgu likumu.
Tuvojoties brīvdienām, pirmsjāņu nedēļā Saeima vareni pastrādāja vairākas dienas pēc kārtas rīkoja ārkārtas plenārsēdes, kurās izskatīja un arī trešajos lasījumos pieņēma vairākus desmitus nozarēm svarīgu likumu. Tas ir labi. Bet slikti, ka priekšvēlēšanu gaisotnē (lai gan vēlēšanas vēl tikai rudenī) no Augstā nama tribīnes skanēja nomācoši daudz tukša populisma, kas kavēja likumdošanas procesu. Tapa tērēta Saeimas budžeta nauda, piesārņots radio ēters, un klausītājiem tika «pūderētas smadzenes» ar pilnīgām blēņām.
Daži grib dalīt to, kā nav
19. un 20. jūnijā tika lemts par aptuveni 20 miljonu latu sadali no 30,5 miljonu ieņēmumu pārpildes. Nauda tika dažnedažādiem mērķiem graudu rezerves papildināšanai, zemes kompensācijas sertifikātu dzēšanai, kompensācijām represētajiem, veselības budžetam, mediķiem, simfoniskā orķestra māksliniekiem utt.
Lai izskatītos varendiži tautas interešu paudēji, nepārtraukti pa vidu maisījās opozīcijas pārstāvji ar saviem priekšlikumiem Zīgerista partijas «Latvijai» deputāti un citi. Acīmredzot «zīgeristieši» ir daudz braukājuši pa Latviju, bijuši daudzās skolās un slimnīcās (kas ir labi) un solījuši satiktajiem potenciālajiem vēlētājiem cīnīties par viņu skolas (slimnīcas utt.) vajadzībām. Taču Saeima un valdība ar budžeta likumu strādā pēc pavisam citādiem plāniem, jau iepriekš daļēji vienojoties par to, kam un kādas summas piešķiramas, tāpēc visai mazas ir cerības, ka piepeši jau pie galīgās naudas dalīšanas plenārsēdē būtu iespējama kāda pēkšņi «no gaisa» nākuša priekšlikuma apstiprināšana. Arī opozīcijas pārstāvji ir budžeta komisijā un labi zina, kā ritējusi likumprojekta apspriešana… un tomēr gribas taču parunāt no tribīnes, izrādīties tautai.
Budžeta batālijas gan ir tikai nieks salīdzinājumā ar to vāvuļošanu, kas bija jādzird, kad tautas priekšstāvji ķērās pie Krimināllikuma un Pilsonības likuma grozījumiem.
Saglabāt nāvessodu bija bezjēdzīgi
Par spīti loģikai un veselajam saprātam, Saeima nepaklausīja Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa rosinājumam izmest no jaunā Krimināllikuma pantus, kas satur nāvessoda jēdzienu.
Sabiedrībā ir dažādi viedokļi par to, vai baisus maniakus vajag nošaut vai ne. Iespējams, patiešām vairākums domā, ka vajag gan tā ir rādījušas dažas (tiesa gan, visai apšaubāmas) sociologu aptaujas. Taču šis nav tas gadījums, kad vajadzētu stīvēties pretī Eiropas Savienības cilvēktiesību komisāru ieteikumiem Eiropa jau ir izlēmusi, ka no nāvessoda jāatsakās, un Latvijai, ja tā grib būt Eiropa, atlika vienīgi piekrist. Un nav nekāds arguments deputātes Ilgas Kreituses vairākkārt skandinātais, ka, lūk, ASV vairākos štatos nāvessods ir. Eiropa neatrodas vienā kontinentā ar ASV.
Tiklīdz Latvija pievienosies Eiropas padomes Cilvēktiesību konvencijas 6. protokolam par nāvessoda atcelšanu miera laikā (un tas būs visai drīz), latvju deputāti savu pieņemto Krimināllikuma pantu par nāvessoda saglabāšanu varēs pakārt klusā vietā uz nagliņas. Proti, starptautiskā konvencija būs ar augstāku spēku nekā Latvijas Republikas Krimināllikuma pants.
No tā secināms, ka visa jezga, varenās tribīnes runas par un pret nāvessodu ir bijušas vienīgi ļaužu mānīšana nāvessoda saglabāšanas piekritēji Saeimā acīmredzot ir tikai gribējuši, lai radioklausītājs piekrītoši māj ar galvu un slavē: «Pareizi, pareizi tas deputāts runā!»
Bailes no nepilsoņu zīdaiņiem
Jāņu priekšvakarā pēc astoņu stundu ilgām debatēm Saeima trešajā lasījumā pieņēma Pilsonības likuma grozījumus, kas paredz «naturalizācijas logu» atcelšanu un pilsonības piešķiršanu neatkarīgajā Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem.
Līdz ar to beidzot ir izpildīti Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ieteikumi un izsists viens no asākajiem Krievijas pretlatviskās kampaņas ilkņiem.
Tomēr partija «TB»/LNNK par visu vari grasās šo ilkni dēstīt atpakaļ Latvijas naidnieku žoklī. Jau savākti vajadzīgie deputātu paraksti, lai it kā censtos šā likuma izsludināšanu aizturēt, sarīkot aptauju un pēc tam referendumu, lai «filmu» tītu atpakaļgaitā. Tas viss ir «it kā» tāpēc, ka visas nākamās «tēvzemiešu» izrīcības būs saistītas ar 7. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Vai tad var būt kas jaukāks par trokšņainu referenduma rīkošanu, lai nezustu no laikrakstu slejām un TV ekrāniem? Gandrīz droši var paredzēt, ka šīs aktivitātes paliks bez rezultāta (un «TB»/LNNK augstākie bosi nav tik naivi, lai paši to nesaprastu) reiz jau bija līdzīga «tēvzemiešu» kampaņa, kas izgāzās.
Iespējams, šoreiz ar vērienīgu klaigāšanu viņiem izdosies savākt vajadzīgo referenduma atbalstītāju parakstu skaitu, taču tad pats referendums parādīs, ka sabiedrības vairākums «TB»/LNNK idejas neatbalsta un runāšanu «visas tautas vārdā» viņi vienkārši ir uzurpējuši. To nu viņi nekādā ziņā negribēs, tāpēc rīkos jezgu jezgas pēc lai rādītu, ka vienīgi viņu partija ir tie īstenie nacionāļi. Lai gan nopietnu konkurentu uz nacionāļu nišu «tēvzemiešiem» nav, nacionālus karogus vicinošu partiju skaits Latvijā ir liels, un acīmredzot «tēvzemiešiem» negribas, lai kādi citi sīkaļas savāc viņiem pienākošās balsis. «Tēvzemiešiem» ir ļoti iepaticies būt pie pašas augstākās valsts varas siles, un, lai tur paliktu, viņi sevišķi smalkas metodes neizvēlēsies.
«TB»/LNNK joprojām turpina «dubulto dzīvi» būdama valdošā, premjera Guntara Krasta partija, tā no augstām tribīnēm runā par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību kā prioritāti. Tajā pašā laikā ar otru roku «tēvzemieši» dara visu, lai šo Latvijas virzību kavētu. Cik ilgi var jāt uz diviem zirgiem?
Grozījumi Pilsonības likumā, pārdesmit tūkstoši pamperos čurājošu nepilsoņu zīdaiņu neapdraud latviešu nācijas izdzīvošanu. Ja esam tik pārliecināti, ka arī pēc astoņiem, desmit, piecpadsmit gadiem Latvijā dzimušajiem nepilsoņiem nebūs nekāda stimula apgūt latviešu valodu, jau tagad esam paredzējuši, ka Latvija būs tizla, mazspējīga valsts. Nevis EDSO ieteikumiem pielāgots Pilsonības likums, bet pašu latviešu čammāšanās, atpakaļrāpulība, nabadziņa apziņa, gaušanās par pagātnes pārestībām un provinciāls, cietpaurīgs nacionālisms ir bīstams latviešu nācijai.
