Pirkumi ar bezkontakta karti samazina norēķinu laiku. Banku pārstāvji sola, ka naudas drošība nemazināsies.
Latvijā ir sākusies bezkontakta karšu ēra – bankas jau izsniedz kartes ar bezkontakta norēķinu funkciju, kā arī tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās uzstāda maksājumu karšu pieņemšanas iekārtas jeb termināļus, kas varētu pieņemt šādas kartes, – lai tās būtu lietojamas, informē Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.
Limits – 10 eiro par pirkumu
Viņa norāda, ka bezkontakta karte ir tā pati jau līdz šim ierastā maksājumu karte, tikai aprīkota ar papildu tehnoloģiju – bezkontakta norēķinu iespēju. Veicot maksājumu par pirkumu, kartes lietotājs pieliek karti pie termināļa, un norēķins notiek bez PIN koda ievadīšanas «Bezkontakta kartes priekšrocība ir norēķinu ātrums, tādēļ tā paredzēta samaksai par maziem pirkumiem – kartes maksājuma limits Latvijā ir 10 eiro. Jāatceras, ka, saņemot jaunu karti ar bezkontakta tehnoloģiju, pirmais pirkums neatkarīgi no lieluma jāapstiprina ar PIN koda ievadi – tā karte tiek autorizēta. Drošības nolūkos ik pa laikam pirkums neatkarīgi no tā summas būs jāapstiprina ar PIN kodu – tādēļ sekojiet norādēm maksājuma pieņemšanas terminālī,» stāsta B.Melnace, piebilstot, ka ar bezkontakta karti, tāpat kā ar jebkuru citu karti, var norēķināties internetā, kā arī izņemt naudu bankomātos, ievadot PIN kodu.
Banku asociācijas pārstāve uzsver, ka patiesībai neatbilst mīts, ka Latvijā ar bezkontakta kartēm nav kur norēķināties. «Tā nav taisnība. Jau vairāk nekā pusotrs tūkstotis termināļu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās nodrošina bezkontakta maksājumus, un ar katru mēnesi termināļu skaits augs. Šo norēķinu iespēju aktīvi izmanto tūristi.» Viņa arī uzsver, ka jaunās paaudzes kartes ir samērā drošas pret zādzībām. «Pirmkārt, pazaudējot karti, nekavējoties jāziņo savai bankai, kas karti bloķē tāpat kā jebkuru citu maksājuma karti. Otrkārt, negodīgs atradējs varēs veikt tikai dažus ierobežotus maksājumus, jo viena pirkuma limits ir 10 eiro un regulāri pa vidu bezkontakta maksājumiem būs nepieciešama arī PIN koda ievade,» skaidro B.Melnace. Tomēr no viņas stāstītā ir saprotams, ka šīs kartes tomēr ir rūpīgāk jāuzmana no nozagšanas vai pazaudēšanas, jo vismaz vienu vai dažus pirkumus līdz 10 eiro vērtībā ar svešu karti ir iespējams veikt.
Maksāšanas process ar bezkontakta karti ir salīdzinoši vienkāršs, vienlaikus ir jāņem vērā vairākas nianses. Proti, lai notiktu maksājums, karte jāpietuvina terminālim trīs līdz septiņu centimetru attālumā. Savukārt, ja cilvēkam makā ir divas vai vairākas bezkontakta kartes, tad būtu vēlams karti, ar kuru plānots norēķināties, izņemt no maka un pietuvināt terminālim. Pretējā gadījumā samaksa notiks automātiski no kādas kartes, varbūt no tās, ar ko konkrētajā pirkuma izdarīšanas reizē nav bijis plānots maksāt, uzsvēra B.Melnace.
Jau vairākus gadus
Patlaban bezkontakta karšu ieviešanai nepieciešamos sagatavošanās darbus veic vairākas Latvijas komercbankas. Turklāt dažas jau projektus veiksmīgi īstenojušas un kartes ir ieviestas un tiek izmantotas ikdienā – Baltijā bezkontaktu kartes ieviesa 2013. gadā un pionieris šajā jomā bija SEB banka, kas klientiem jau izsniegusi vairāk nekā 2500 šādu karšu.
Pagaidām izsniegto bezkontakta karšu skaits nav pārāk liels, jo Latvijas tirgū vēl nav daudz iespēju to izmantot – karti var lietot aptuveni 130 vietās visā Latvijā, tostarp «Arēnā Rīga», Jelgavas Autobusu parka starppilsētu autobusos, atsevišķās slimnīcās un citur. Ārzemēs, piemēram, Čehijā, Polijā un Lielbritānijā, šādas kartes nelieliem pirkumiem ir jau ierasta parādība, skaidro SEB bankas pārstāvji.
«Jau šodien daudziem tirgotājiem tehniski ir iespēja apkalpot bezkontakta kartes, bet šāda pakalpojuma aktivizācijai nepieciešama attiecīga sertifikācija. Tirgotājiem vajadzīgs īpašs stimuls to darīt, jo pagaidām karte vēl nav īpaši populāra. Par to rūpējas arī SEB banka – jau pašlaik visi uzņēmumi, kas ierīko pie sevis karšu pieņemšanas termināļus, saņem tos ar aktivizētu bezkontakta funkcionalitāti. Arī tad, kad tirgotājs maina karšu termināļus, tie ir nodrošināti ar jauno funkcionalitāti,» akcentē bankā.
Arī «Swedbank» šogad vasarā sāka piedāvāt bezkontakta karšu norēķinu iespējas. «Mūsu dati rāda, ka vairāk nekā 60 procenti karšu maksājumu tiek veikti par nelieliem ikdienas pirkumiem, kuru vērtība nepārsniedz 10 eiro. Tāpēc arvien tiecamies vienkāršot un padarīt ērtāku mūsu klientu ikdienu, tostarp domājot arī par lietderīgu laika patēriņu, kas ir viens no laba servisa pamatelementiem. Jaunā bezkontakta tehnoloģija, kas sekmīgi ieviesta arī citās pasaules valstīs, ļauj veikt maksājumus, vienkārši nopīkstinot karti. Redzam, ka tas padarīs ērtāku ikdienu un ietaupīs laiku gan pircējiem, gan pārdevējiem, jo tagad, veicot sešus no desmit pirkumiem, atliks tikai pietuvināt maku maksājumu terminālim, līdzīgi, kā to esam pieraduši darīt sabiedriskajā transportā, lietojot e-talonu. Domāju, ka gada laikā šāda karte būs vismaz katram otrajam iedzīvotājam un tas būs lielisks pamudinājums padarīt mūsdienīgākas norēķinu sistēmas arī tirgotājiem visā Latvijā,» stāsta «Swedbank» valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis.
SEB bankas pārstāvji norāda, ka lielākais uzņēmums, kas piedāvā iespēju norēķināties par nelieliem pirkumiem ar bezkontakta kartēm, ir «Arēna Rīga», kur šogad pirmajā ceturksnī darījumi ar «SEB MasterCard Dinamo» tika veikti par vairāk nekā 15,5 tūkstošiem eiro. Savukārt kopumā «MasterCard Dinamo» īpašnieki 2016. gada pirmajā ceturksnī gan Latvijā, gan ārzemēs veikuši pirkumus 1,8 miljonu eiro apmērā.
