Kādā nedēļas nogalē iepirkos Jelgavas pārtikas preču veikalā «Polans». Kā jau veciem vīriem dažkārt gadās, mājās, no maisiņa izņemot pirkumus, konstatēju, ka trūkst desas.
Kādā nedēļas nogalē iepirkos Jelgavas pārtikas preču veikalā “Polans”. Kā jau veciem vīriem dažkārt gadās, mājās, no maisiņa izņemot pirkumus, konstatēju, ka trūkst desas. Atgriezies veikalā, sūdzēju savu bēdu kasierei. Viņa no plauktiņa aiz muguras izņēma un pasniedza manu nozaudēto pirkumu.
10. janvārī iepirkos veikalā “Saulīte” Katoļu ielā. Pārnācis mājās, konstatēju, ka nav naudasmaka. Nodomāju, pastrādājuši kabatas zagļi. Atgriezies veikalā, savu likstu stāstīju kasierei. Pēc neilga laika pienāca vīrs no administrācijas un pēc īsām pārrunām sniedza man naudas maku ar visu tā saturu.
Šie sīkumi atmiņās un pārdomās mani aizveda tālā pagātnē un tālās zemēs. Atmiņā nāca sastaptie jautrie un muzikāli apdāvinātie itāliešu jaunieši, staltie un ar džentlmeņa uzvedību apveltītie normandieši, lepnās, stingri klasiskā stilā ģērbtās vācu jaunietes un dzelzs disciplīnā audzinātie vācu, čehu un austriešu puiši. Tālā Krievzemē mītošie sava novada patrioti apveltīti ar vienkāršu cilvēcisku sirsnību. Kas kopējs visiem šiem sastaptajiem cilvēkiem ar atšķirīgu mentalitāti? Tā ir vēlme būt laimīgiem. Neizprotama ir laimes izjūta, ko ārzemju filmās demonstrētie varoņi iegūst, nogalinot, apzogot, aplaupot, pazemojot savus līdzcilvēkus. Man ir sveša šāda laime. Toties piekrītu Mārītei Ķirsei, kas dzied: “Ja man uzsmaida cilvēki labi, liekas, ka akmeņi zied.”
Cilvēcīga attieksme, laipns vārds un sirsnīgs smaids ir bezmaksas pakalpojums, ko varam sniegt cits citam. Darīsim tā!
Pateicīgais pircējs
