Atšķirībā no Rīgas un citām Latvijas pilsētām Jelgavā šogad vēl nav konstatēts neviens apsaldēšanās gadījums.
Atšķirībā no Rīgas un citām Latvijas pilsētām Jelgavā šogad vēl nav konstatēts neviens apsaldēšanās gadījums. Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas galvenā ārsta vietniece Ņina Kohova sacīja, ka vai ik pārdienas tiekot saņemti ziņojumi par kāpņu telpās guļošiem cilvēkiem. Tie galvenokārt esot alkoholiķi un bezpajumtnieki, kas tur meklē patvērumu no lielā sala.
Arī Jelgavas slimnīcas uzņemšanas nodaļas dežurējošā medicīnas māsa Māra Pudāne sacīja, ka slimnīcā šogad neesot ievietots vēl neviens cilvēks ar apsaldējumiem. Iepriekšējos gadus tik stiprā salā palīdzību lūguši vairāki iedzīvotāji.
Ir dzirdēts, ka šogad ziemu ārā izturēs paši spēcīgākie organismi, jo tā būšot īpaši auksta. Lēš, ka janvārī Latvijā gaisa temperatūra varētu sasniegt 40 grādus pēc celsija. Tas vien liecina, ka cilvēkiem jābūt sagatavotiem salam un vienmēr gataviem palīdzēt nelaimē nonākušajiem.
Apsaldējumi ir audu bojājumi, kas rodas pazeminātas temperatūras ietekmē.
n Apsaldējumi var rasties ne tikai tad, kad ārējā temperatūra ir zemāka par 0 grādiem, bet arī, kad tā ir +4 grādi un pat augstāka, it īpaši, ja aukstums iedarbojas ilgstoši.
n Nereti apsaldējumi rodas alkohola reibumā, kad ir pazemināta organisma jutība.
n Visbiežāk no apsaldējumiem cieš kāju un roku pirksti, seja un ausis.
n Aukstuma iedarbībā asinsvadi sašaurinās. Līdz ar to tiek traucēta audu asins apgāde. Apsaldētās daļas netiek apgādātas ar asinīm, un cietušie audi iet bojā.
n Veicinošie faktori:
aukstums;
mitrums;
vējš;
nepiemērots apģērbs (pārāk cieši apavi);
alkohola lietošana.
n Pazīmes:
Apsaldētā ķermeņa daļa ir bāla («salna» uz pēdām un plaukstām);
dedzinošas vai durstošas sāpes;
jutības samazināšanās;
robeža starp veselo un apsaldēto ķermeņa daļu nav skaidri nosakāma.
Šīs pazīmes var veicināt infekcijas vai audu atmiršanas pazīmes.
Pirmā palīdzība:
Atbrīvot cietušo no cieši pieguļoša apģērba un apaviem;
apsaldēto ķermeņa daļu ietīt sausā apģērbā;
pasargāt no jaunas aukstuma iedarbības;
nemasēt, nesildīt, nekustināt apsaldētās vietas;
dot dzert siltu un saldu dzērienu;
čulgas nepārdurt, tās nesaspiežot pārsiet;
nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
(Pēc Labklājības ministrijas izdevuma «Ko darīt?»)
