Ar pūtēju orķestra “Zelmeri Pro” tauru skaņām, klātesot augstām pašvaldību, valsts un Eiropas Savienības amatpersonām, svinīgi pagājušajā sestdienā prezentācijas reisus Pasta salā sāka sešvietīgais elektrobuss, kura apmēram septiņu minūšu maršrutā ir ap 350 metru ceļš no Tējas namiņa līdz peldvietai un atpakaļ. Elektrobusam ir klusa gaita, salonā darbojas kondicionieris, taču galvenā autobusiņa īpatnība ir tāda, ka tam nav ne priekšas, ne aizmugures, trūkst arī šofera nodalījuma ar stūri. Šim transporta līdzeklim nav vajadzīgs arī pats šoferis, proti, tā vadība ieprogrammēta datorā un notiek bez cilvēka acumirklīgas iejaukšanās. Elektrobusa noteikto ceļu novēro lāzera “acs”. Tā liek tam apstāties, ja ceļā parādās kāds šķērslis.
Startējot pie Tējas namiņa, bezpilota elektrobuss mierīgi pārvar slīpumu pār kanāla tiltu un tad, ja nav šķēršļu, tuvojoties Mītavas tilta pakājei, sasniedz pat 10–13 kilometru stundā ātrumu. Galapunktā “Peldvieta” tas apstājas, atver un aizver durvis un tad neapgriezies brauc atpakaļ uz Tējas namiņu.
Vecajā Jelgavā būtu iekļāvies labāk
Vērojot busiņa pirmos prezentācijas reisus, vecais autobusa šoferis pensionārs Jānis Misus skeptiski noteica: “Tā ir zemē nomesta nauda!” Viņš spriež, ka pagājušā gadsimta 60. gados tāds bezpilota transportlīdzeklis vēl varētu iekļauties Jelgavas satiksmē, taču mūsdienās, kad autovadītāji ir mazāk disciplinēti, tas neesot iespējams. Lai arī ne viens vien noskaņots skeptiski, braukt gribētāji bezpilota elektrobusiņa pieturā pie Tējas namiņa sestdien stāvēja rindā, un visus nākotnes satiksmes līdzekļa interesentus tas nespēja uzņemt. Busiņš Pasta salā vēl kursēs astoņas dienas.
Bezpilota elektrobusiņa paraugdemonstrējumi Pasta salā ir Zemgales Plānošanas reģiona dalības “Interreg” Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā projektā “Pārrobežu sadarbība pārejai uz videi draudzīgu autonomo (bezvadītāju) pirmās/pēdējās jūdzes sabiedrisko transportu” rezultāts. Projekts tiek īstenots no 2017. gada oktobra līdz 2020. gada septembrim, un tā kopējais budžets ir 3,8 miljoni eiro.
Bez šofera klātbūtnes tomēr neiztiek
Bezpilota elektrobusiņa izmēģinājumu atklāšanas pasākumā runāja Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle, Jelgavas mērs Andris Rāviņš, kā arī Zemgales Plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un arī Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns. Ar bezpilota autobusu iepazīstināja norvēģu uzņēmuma “Applied Autonomy” programmētājs Džonijs Haugens. Autobusa maršruts ir iestatīts tā, ka tas nevar novirzīties no maršruta. Automātiski ātrums tiek samazināts, braucot gar bērnu rotaļu laukumu. Autobusu šoferis Gatis Kalendris, kas ir pārkvalificējies par bezpilota elektroautobusa pavadoni, stāsta, ka ar jaunā transportlīdzekļa parādīšanos apdraudējumu savai profesijai nejūt. Darbs minētajā projektā viņam ir interesants piedzīvojums. “Gluži bez cilvēka bezpilota elektrobuss jau iztikt nevar. Tas neprot pieslēgties pie strāvas, lai uzlādētu savus akumulatorus. Tātad kādam tas ir jāpieslēdz. Tas nemāk pats iztīrīt un pandēmijas apstākļos dezinficēt salonu. Arī tas kādam ir jāizdara,” stāsta G.Kalendris. Viņš piebilst, ka elektrobusa “intelekts” vēl ir visai ierobežots, proti, tas nobremzēs arī tad, ja ceļu pārlidos tauriņš. Uz mušām un odiem gan bezpilota elektrobuss nereaģējot.
Savukārt Jelgavas mērs A.Rāviņš uzsvēra, ka pašvaldība pastāvīgi domā par enerģētikas jautājumiem. Viņš solīja, ka jau drīz pa pilsētu pārvietosies elektroautobusi. Mērs minēja, ka beidzamo desmit gadu laikā pilsētā izdevies samazināt ogļskābās gāzes izmešus nevis par plānotajiem 20, bet gan 28 procentiem.
Satiksmes ministrijas pārstāvis Tālivaldis Vectirāns izteica atzinību Jelgavai par uzdrīkstēšanos būt pirmajiem Latvijā, izmēģinot šādu transportlīdzekli. “Jelgavnieki ir pirmie Latvijā, kas mācās sadzīvot ar šāda bezpilota transporta kustību pilsētvidē, un tas ir sākums, lai nākotnē līdzīgus testus varētu veikt ne tikai slēgtās teritorijās, bet reālās ikdienas situācijās,” teica T.Vectirāns, piebilstot, ka pagaidām valstī vēl trūkst juridiska regulējuma. “Kas par bezpilota autobusu var atbildēt? Īpašnieks, kam tas pieder? Programmētājs, kas radījis tā darbības programmu, vai vēl kāds cits?” retoriski jautāja T.Vectirāns. Savukārt Eiroparlamenta deputāts R.Zīle uzskata, ka bezpilota transports liek uzlabot mūsu ceļu satiksmes kultūru. “Domāju, ka bezpilota elektrobuss nesaprastu, ko tam saka ceļu remontstrādnieks, kas vienā rokā tur lāpstu, bet ar otru neskaidri rāda, kurp braukt,” R.Zīle ironizēja par situāciju, ko piedzīvojis, iebraucot Jelgavā pa remontējamo Kalnciema ceļu.
Laukos modernā tehnika ir līdzīga
LLU profesors Kaspars Vārtukapteinis, kas arī bija ieradies uz bezpilota elektrobusa demonstrējumu, teica, ka lauksaimniecībā bezpilota vadības sistēmas jau tiek izmantotas. “Pagaidām vēl traktors bez traktorista pa lauku ikdienā nebrauc, bet datorprogrammas, kurās tiek iestatīti uz lauka veicamie darbi, tiek izmantotas daudzviet. Turklāt elektronika lauksaimniecības tehniku spēj vadīt ar divu centimetru precizitāti. Cilvēks, kas šo tehniku uzrauga, tik precīzi strādāt nespēj. Taču precīzs darbs ir izdevīgs, tā tiek ietaupīti resursi,” vērtē profesors. K.Vārtukapteinis bezpilota elektroautobusu atzina par diezgan perspektīvu. Viņam pievienojas arī kolēģi Gints Birzietis un Valdis Kleins. G.Birzietis uzsver, ka īpaši atbalstāms ir dabai draudzīgs sabiedriskais transports. Ar elektrotransporta attīstīšanu ielu satiksme var kļūt klusa kā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo, kur ir daudz elektromobiļu.
Stāstot par projekta “Pārrobežu sadarbība pārejai uz videi draudzīgu autonomo (bezvadītāju) pirmās/pēdējās jūdzes sabiedrisko transportu” īstenošanu, Zemgales Plānošanas reģiona projektu speciālists Raitis Madžulis uzsvēra – lai arī projekta kopējā vērtība ir 3,8 miljoni eiro, tajā nav ieguldīti ne Jelgavas, ne Aizkraukles novada pašvaldības līdzekļi, bet valsts devums ir 39,3 tūkstoši eiro. Lielāko daļu finanšu līdzekļu šajā pasākumā ir seguši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (3,3 miljoni eiro) un Norvēģijas fonds (482 tūkstoši eiro). Kā minēja R.Madžulis, 2015. gadā, kad Zemgales Plānošanas reģiona speciālisti nolēma iesaistīties šajā projektā, nācies sastapties ar diezgan skeptisku attieksmi. It kā bezpilota elektrobuss varētu atņemt darbvietas šoferiem un pat radīt sociālo spriedzi. Viņš uzsver, ka neliels sešvietīgs elektrobuss ir pirmās un pēdējās jūdzes sabiedriskais transports, proti, to var izmantot tikai nelielos attālumos, un tas brauc lēni. R.Madžulis domā, ka nākotnē Jelgavā bezpilota elektroautobuss varētu atvest no dzelzceļa stacijas līdz pilsētas centram pēdējā Rīgas vilciena pasažierus. “Vilciens taču pienāk tad, kad pilsētas transports jau ir beidzis kursēt un ielas kļuvušas tukšākas,” tā R.Madžulis.
Bezpilota autobusa kursēšanas grafiks Pasta salā
■ 20. augustā no plkst. 10 līdz 15
■ 21. augustā no plkst.11 līdz 20
■ 22. augustā no plkst.10 līdz 15
■ 23. augustā no plkst.11 līdz 20
■ 24. augustā no plkst.11 līdz 20
■ 25. augustā no plkst.11 līdz 20
■ 26. augustā no plkst.11 līdz 20
■ 27. augustā no plkst.10 līdz 15
Septembrī bezpilota elektrobusa izmēģinājumi notiks Aizkrauklē.
