«Ziņas» devās uz centrālo zinātnisko bibliotēku, lai uzzinātu, kā veidojas tās budžets un kā sokas datorizācija.
«Ziņas» devās uz centrālo zinātnisko bibliotēku, lai uzzinātu, kā veidojas tās budžets un kā sokas datorizācija. Tā kā tikko ir sācies jauns gads, bibliotēkas vadītāja Aija Nadziņa varēja sniegt pilnīgu pārskatu par aizvadītā gada ienākumiem un izdevumiem.
Ar pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem nepietiek
Nauda ir vajadzīga gan bibliotēkas komunālajiem maksājumiem, gan jaunu grāmatu un periodikas iegādei. Diemžēl tam visam ar pilsētas pašvaldības iedalīto budžetu nepietiek, tādēļ bibliotēkai jāmeklē iespējas gūt papildlīdzekļus. Pagājušajā gadā ieņēmumi tika papildināti no trim avotiem. Piedaloties projektu konkursā, finansu līdzekļus ieguva no Kultūras ministrijas (Ls 3500) un no Sorosa fonda «Latvija» (Ls 3600). Nauda tika saņemta arī no pilsētas domes privatizācijas fonda 2434 lati automatizācijas procesam.
No pilsētas pašvaldības budžeta Ls 42424 tika 53 štata darbinieku algām, Ls 8900 tika paredzēti grāmatu un arī periodikas iegādei (četrām pilsētas bibliotēkām, jo pašvaldība bibliotēku budžetu iedala kopīgi). No šīs summas vairāk nekā Ls 4000 iztērēti periodikas pasūtīšanai. Gada laikā komunālie maksājumi paņēma Ls 10277. Pēc pašvaldības budžeta, pērn bija paredzēts iztērēt Ls 77464, bet reāli iztērēja Ls 79154.
Galvenokārt iegādājas uzziņu literatūru
Bibliotēka ienākumus gūst arī, cilvēkiem grāmatas dodot par maksu (Ls 0,02 par diennakti). Mēnesī šādā ceļā ieņem vairāk nekā Ls 500. Šī nauda aiziet jaunu grāmatu iegādei un bibliotēkas darbības nodrošināšanai, apmaksājot speciālos iespieddarbus, kas ir jāpasūta tipogrāfijā, piemēram, lasītāju reģistrācijas talonus, kontroltalonus utt.
No jaunajām grāmatām galvenokārt iegādājas uzziņu literatūru (enciklopēdijas, vārdnīcas, mācību grāmatas). Nepietiek naudas bērnu grāmatu iegādei, ļoti minimāli tiek iepirkta latviešu daiļliteratūra. Tomēr bibliotēkas darbinieki cenšas, lai no katra jauniznākuša latviešu daiļliteratūras darba tiktu iegādāts vismaz viens eksemplārs. Grāmatas, kas domātas brīvā laika pavadīšanai, tiek iegādātas par ieņemto naudu no maksas grāmatām. Jaunās grāmatas bibliotēka iepērk lielākajās un nozīmīgākajās izdevniecībās, kā arī vietējās grāmatnīcās. Bibliotēkai tiek piegādāti obligātie bezmaksas eksemplāri.
Ir sācies automatizācijas ceļš
Ar Sorosa fonda «Latvija» 1996. gadā piešķirtu finansiālu atbalstu un tajā pašā gadā Kultūras ministrijas projektu konkursā iegūtajiem un pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem 1997. gada februārī bibliotēkā tika sākta integrētās informacionālās sistēmas (IIS) ALISE ieviešana. Šī sistēma paredz visu bibliotekāro procesu automatizāciju. Viens no IIS ALISE moduļiem komplektēšana, kataloģizācija un administrācija nodrošina saņemto izdevumu reģistrācijas, inventarizācijas, summārās uzskaites un bibliogrāfiskā apskata veidošanu. Analītiskā apakšsistēma sniedz iespēju veikt jebkura dokumenta sastāvdaļas bibliogrāfisko apskatu. Savukārt literatūras atlases apakšsistēma ļauj lietotājam atlasīt un skatīt elektroniskajā katalogā esošo grāmatu, periodisko izdevumu un analītiskās informācijas bibliogrāfiskos apskatus, veidot un drukāt literatūras sarakstus, iegūt ziņas par bibliotēkā rodamajiem eksemplāriem. Izmantojot šīs iespējas, bibliotēka veido un lasītājiem piedāvā četras datu bāzes. Pašlaik analītiskajā datu bāzē ievadīta informācija par 59877 ierakstiem. Elektroniskajā grāmatu katalogā no aizvadītā gada 19. maija ievadīti 3475 apraksti. Šis process neiet tik ātri, jo vienas grāmatas ievadīšana aizņem apmēram 20 minūšu. Novadpētniecības kartotēkas automatizētā veidošana sākta jūnija sākumā, pašlaik datu bāzē ir 1491 ieraksts.
Bibliotēkā atrodama arī SWH Normatīvo aktu informacionālās sistēmas datu bāze. Tās informācija aptver visus Latvijas Republikas Saeimas, Ministru kabineta, ministriju un citu lēmējvaras un izpildvaras institūciju izdotos normatīvos aktus. Jaunākā informācija tiek ievadīta ne retāk kā reizi divās nedēļās.
Pašlaik katalogu telpā ir viens dators, kurā var atrast nepieciešamo informāciju. Datu drošības dēļ pie tā pagaidām apmeklētāji netiek laisti klāt, taču ir izņēmumgadījumi, kad kāds patiešām māk labi strādāt ar kompjūteru, tad viņš var arī pats atrast sev vajadzīgo. Bet tas ir ļoti reti.
Pēc Aijas Nadziņas domām, paies vēl seši septiņi gadi, līdz varēs atbrīvoties no katalogu skapjiem, jo, kamēr vairums lasītāju nemācēs sameklēt vajadzīgo informāciju datorā, tikmēr vēl kalpos kartīšu sistēma. Bet bibliotēkas vadītāja ir optimisma pilna un tic, ka viss iecerētais izdosies.
