«Gribēju gan vēsturi atspoguļot, gan savu stāstu izstāstīt, bet tā, lai
tie saplūst kopā,» sarunu ciklā «Kur piedzimst vārds» Jelgavas
Zinātniskajā bibliotēkā tiekoties ar lasītājiem, par pērn izdoto un
atzinību iemantojušo romānu «Svina garša» stāsta tā autors Māris
Bērziņš.
Romāns tapis
Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas «Nacionālā identitāte»
projektā «Mēs. Latvija, XX gadsimts». M.Bērziņš teic lielu paldies
rakstniecei un projekta idejas autorei Gundegai Repšei, kura viņu
uzrunājusi un piedāvājusi uzrakstīt par šo laiku grāmatu. M.Bērziņš
toreiz atjokojis, ka viņam ir vienalga, par kuru laiku rakstīt, jo «ne
par vienu laiku neko nezinu». Tad sekojis pusgada izpētes darbs,
iepazīstoties ar darbiem par Latviju kara laikā, pēc tam klāt nākuši arī
vēsturnieku pētījumi. Romāns tapis vairāk nekā gadu, un autors
atzīstas, ka tobrīd dzīvojis it kā paralēlā pasaulē. «Atnāk ciemiņi un
saka – nāc, piesēdi, bet sieva saka – neaiztieciet viņu, viņš šobrīd ir
geto. Rakstnieka darbs nav viegls,» tā M.Bērziņš.
Autors teic, ka
romānā ielicis savas atmiņas un arī galvenajā varonī Matīsā ir daudz no
viņa paša. «Matīss ir naivāks, citādāks nekā es, nācās kā aktierim
ielīst viņa ādā un domāt viņa domas. Taču esmu viņā daudz ielicis no
sevis – kaut vai pacifisko noti,» skaidro autors. Bērnībā gribējis būt
bokseris, taču, nonācis dienestā jūras kājiniekos un izjutis dienesta
nežēlīgumu, sapratis, ka tas viņu vairs nesaista.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 12. aprīļa, «Zemgales Ziņās». Foto: Maksims Šaldajevs







