Atzīmējot Jelgavas 750 gadu jubileju, skvērā pie prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa Jelgavas Pensionāru biedrības un septiņu mazākumtautību kultūras biedrību pārstāvji otrdien iestādīja divus ozolus un kļavu. Svinīgajā pasākumā tika atgādināts, ka šie koki nākamajām paaudzēm atgādinās par jelgavnieku vēlēšanos dzīvot mierā un saticībā.
«Mūsu biedrībā ir 368 pensionāri. Nevaru pateikt, kuram tieši radās doma par godu pilsētas 750 gadu jubilejai stādīt kokus. Taču priecājamies, ka līdzīgs priekšlikums nāca arī no mazākumtautību kultūras biedrībām, un mēs koku stādīšanu varējām veikt kopā,» stāsta Jelgavas Pensionāru biedrības priekšsēdētāja Brigita Baškevica. Viņa piebilst, ka pašvaldībai atlika vien piemeklēt piemērotu vietu, kas izrādījās skvērs pie pieminekļa pirmajam Valsts prezidentam Jānim Čakstem.
Iestāda un uzdzied
Vācot ziedojumus stādāmā materiāla iegādei, izrādījās, ka Pensionāru biedrībai naudas pietiek diviem kokiem – gan sarkanajam ozolam, gan sarkanajai kļavai, no kuriem katrs izmaksājis ap 200 eiro. «Lielu daļu dzīves esam vadījuši padomju laikos, tādēļ arī varam stādīt «sarkanus» kokus. Lai aug dūšīgi!» smejot teica biedrības dalībniece agrākā LLU docente Lilita Ozola.
Mazliet atstatu, dziedot baltkrievu, ukraiņu un krievu tautas dziesmas, sarkano ozolu iestādīja arī pilsētas mazākumtautību biedrību pārstāvji. Noslēgumā, aicinot pacelt šampanieša glāzes, Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne uzsvēra, ka koki iestādīti pilsētai nozīmīgā vietā – pie prezidenta J.Čakstes pieminekļa un Sv.Trīsvienības baznīcas torņa – un ka tie nākamajām paaudzēm atgādinās par saticību starp tautām. Paskaidrojošas plāksnes pie kociņiem, ziedojot savu darbu un materiālu, izgatavoja uzņēmums «Signum», ko vada Vitālijs Upenieks.
Apstādīs arī Pasta salu
Dendrologs Gvido Leiburgs skaidro, ka sarkanie ozoli, kuru izcelsmes vieta ir Ziemeļamerika, ir ātraudzīgāki, taču nesasniedz tik lielus izmērus kā parastie Latvijas ozoli. «Tas ir diezgan plaši sastopams «dārzbēglis», kas Latvijā sāka ieviesties 19. gadsimta beigās. Jelgavā tas aug apstādījumos Rīgas ielā Valdekas pils apkaimē,» teic G.Leiburgs. Turpretī sarkanā kļava apstādījumos Latvijā esot mazāk izplatīta.
Pašvaldības ainavu arhitekts Andrejs Lomakins stāsta, ka vēl šogad koku stādījumi par godu Jelgavas sadraudzības pilsētām paredzēti Pasta salā.
Līdz šim īpaši stādīti koki Jelgavā aug Svētbirzē, kur 1936. gada Meža dienās iestādīts Vienības ozols, pie kura 1989. gadā atklāts politiski represēto piemiņas akmens. 2008. gadā netālu Jelgavas Poļu biedrība iestādīja piecus ozolus par piemiņu Katiņā nogalinātajiem poļu virsniekiem un sabiedriskajiem darbiniekiem. 2003. gadā Stacijas parks papildināts ar dažādiem eksotiskiem ES dalībvalstu kokiem un Latviju simbolizējošo ozolu. No vecākiem stādījumiem saglabājies 1883. gadā pie Sv.Annas baznīcas par godu reformatora Mārtiņa Lutera 400 gadu dzimšanas dienai stādītais ozols, kā arī jauno pāru stādītie bērzi Mīlestības alejā Dobeles šosejā. ◆
