Pārstrādājot 274 tūkstošus tonnu cukurbiešu, Jelgavas Cukurfabrikā pērn saražoti 34 tūkstoši tonnu cukura, kas ir par 3200 tonnām mazāk nekā pirms gada un par 4000 tonnām atpaliek no uzņēmumam piešķirtās ražošanas kvotas.
Pārstrādājot 274 tūkstošus tonnu cukurbiešu, Jelgavas Cukurfabrikā pērn saražoti 34 tūkstoši tonnu cukura, kas ir par 3200 tonnām mazāk nekā pirms gada un par 4000 tonnām atpaliek no uzņēmumam piešķirtās ražošanas kvotas. Fabrikas neto apgrozījums bijis 13,66 miljoni latu, kas ir par 2,6 procentiem mazāk nekā 2000. gadā. Savukārt peļņa bijusi 490,66 tūkstoši latu – 50,5 procenti no iepriekšējā atskaites sezonā nopelnītā.
Cukurfabrikas ģenerāldirektors Harijs Veģeris norāda, ka pērn no 87,5 līdz 92,6 procentiem uzlabojusies biešu piegādes līgumu izpildes disciplīna, toties būtiski pasliktinājusies sakņu kvalitāte. Pērnās vasaras klimatisko apstākļu dēļ bietēs bijis pēdējos 20 gados neredzēti zems cukura saturs – vidēji 15 procentu. Pirms gada tā īpatsvars bija 16,9 procenti, bet standartā noteikts 16 procentu.
Kvalitāte mazinājusi ienākumus
Kvalitāte ietekmējusi arī biešu iepirkuma cenu, un tā no 25,11 latiem par tonnu 2000. gadā pērn samazinājusies līdz 23,10 latiem. Līdz ar to biešu audzētāju ienākumi sarukuši vairāk nekā par pusmiljonu latu. Cukurbiešu piegādes līgumi pērn netika izpildīti – pietrūka 21,8 tūkstoši tonnu, un tādēļ netika iegūts ap 2700 tonnu cukura. Savukārt līdz cukura standartam pietrūkstošā viena procenta dēļ nav iegūtas apmēram 2300 tonnas cukura.
Piegāžu analīze liecina, ka tās nevainojami izpildījuši vai pārpildījuši 129 audzētāji jeb 42 procenti, bet 110 audzētāji noteikto sakņu daudzumu nav piegādājuši. Ir arī tādi, kas līgumus noslēguši, bet bietes pat nav iesējuši. Tātad ne visas piegādes problēmas norakstāmas uz slikto laiku.
Šā gada līgumu slēgšanas gaita un ar to saistītās aktivitātes liecinot, ka audzētāji izvēloties saldāko biešu šķirņu sēklas. Kvalitātes uzlabošanas nolūkā lauksaimniekiem pareizi jālieto minerālmēsli un augu aizsardzības līdzekļi. Arī turpmāk, lai sekmētu kvalitatīvākas ražas piegādi, Cukurfabrika biešu audzētājiem maksu noteiks nevis pēc izaudzētās masas, bet gan atbilstošu kvalitātei.
Kaut gan cukura zudumi ražošanas procesā samazinājušies no 3,14 procentiem līdz 2,5 procentiem, uzņēmums nav ieguvis 4000 tonnu A kvotas cukura, bet kopējā neizpilde ir 6600 tonnu produkcijas. Tādēļ ieņēmumi samazinājušies par apmēram 1,2 miljoniem latu un peļņa – par apmēram 50 tūkstošiem latu. Tas, kā norāda akciju sabiedrības padomes priekšsēdētājs Aivars Strautnieks, var negatīvi ietekmēt ne vien cukura tirgu, bet arī Latvijas centienus pamatot lielākas cukura ražošanas kvotas nepieciešamību sarunās ar Eiropas Savienību (atgādināsim, ka pašlaik tā ir 52 tūkstoši tonnu).
Ieguldījumi uzlabojuši situāciju
Pagājušajā gadā uzņēmuma modernizācijā ieguldīti vairāk nekā 992 tūkstoši latu. Būtiskie uzlabojumi ļāvuši samazināt cukura zudumus, energoresursu patēriņu, kāpināt jaudu, bet biešu kvalitātes dēļ par patieso ieguldījumu efektivitāti nav izdevies pilnībā noteikt. Oktobrī un novembrī pārstrādes jauda diennaktī pārsniegusi 2700 tonnas biešu, bet sezonas pirmajā un pēdējā mēnesī tā bijusi par 200 tonnām mazāka. Tomēr ieguldījumu iespaidā uzņēmuma ekonomiskie rādītāji nav tik būtiski pasliktinājušies.
Uzņēmuma bruto peļņas rentabilitāte ir 14,8 procenti, par 2,7 procentiem vairāk nekā pirms gada. Savukārt neto peļņas rentabilitāte – 3,6 procenti. Fabrikas likviditātes koeficients ir 0,9, kas liecina, ka uzņēmums īstermiņa saistības spēj nokārtot 90 procentu apmērā. Uzņēmuma pašu kapitāls pērn palielināts par 403 tūkstošiem latu, bet aktīvi tomēr vēl nesedz visas saistības. Vienas akcijas segums pērn palielinājies par 7 latiem un sasniedz 104 latus.
Lielāko daļu jeb 79 procentus apgrozījuma Cukurfabrikai nodrošinājusi cukura realizācija. 5,5 procenti ieņēmumu ienākuši, pārdodot siltumenerģiju, 1,6 – elektroenerģiju. Pērn izdevīgi pārdota melase un tā nodrošinājusi 4,7 procentus apgrozījuma. Apgrozījums no sēklu realizācijas bijis četri, bet no minerālmēslu un herbicīdu realizācijas – pieci procenti. Atlikušo ieņēmumu daļu veido pārdotais kaļķis, graizījumi, dzērvenes pūdercukurā.
Nodokļos valstij uzņēmums samaksājis 3,8 miljonus latu, kas veido 27,6 procentus no neto apgrozījuma. Vidējā alga Cukurfabrikā pērn palielinājusies līdz 323 latiem.
Līdz šā gada janvārim fabrika norēķinājusies ar biešu audzētājiem 60 procentu apmērā. Pašlaik norēķinu īpatsvars jau izaudzis līdz 90 procentiem. Pārējo summu fabrika plāno samaksāt jūlijā un augustā.
Gads būs ekonomiski smags
Cukurfabrikas darbību ietekmē uzņēmuma īpatnības. Proti, pagājušā gada bilance atspoguļo uzņēmuma darbību 2000. gadā. Savukārt pagājušā gada ražošanas iznākums ietekmēs šā gada ekonomiskos rādītājus. Un šis gads ekonomiski solās būt smags un vēl mazāk ienesīgs, jo pērn saražotā cukura pašizmaksa bijusi augstāka par 20 latiem tonnā. Tāpēc, kā uzsver padomes priekšsēdētājs A.Strautnieks, ir jāstrādā taupības režīmā, lai maksimāli izmantotu visas rezerves.
Šogad Cukurfabrika, lai izpildītu kvotu un saražotu 42 tūkstošus tonnu cukura, plāno iepirkt 310 tūkstošus tonnu cukurbiešu ar 16 procentu cukura saturu. Pārstrādes jaudu paredzēts palielināt līdz 2900 tonnām diennaktī. Naudas izteiksmē, cukuru realizējot, plānots ieņemt 13,25 miljonus latu. Pārdodot siltumenerģiju, paredzēts ieņemt 620 tūkstošus latu, elektroenerģiju – 220 tūkstošus. Kopumā plānots ieņemt 14,61 miljonu latu.
Cukurfabrikas akcionāri atbalstīja pagājušā gada peļņas ieguldīšanu uzņēmuma attīstībā, lai kāpinātu jaudas un efektivitāti un gatavotos darbam Eiropas Savienībā. Par 236 tūkstošiem latu plānots uzstādīt jaunus vakuumaparātus, 62 tūkstoši atvēlēti centrifūgām, 26 tūkstoši – KMA aparātiem. Plānots uzlabot arī biešu jēlsulas pārstrādi, sulas sūkņus, cukura kratītāju, remontēt griezmašīnas. Termoelektrocentrālē paredzēts ieguldīt 98 tūkstošus latu, bet 20 tūkstošus – notekūdeņu attīrīšanas projekta turpināšanai. Uzņēmuma attīstībai plānots piesaistīt arī banku līdzekļus.
Nepietiekami izmanto pašu cukuru
Ģenerāldirektors H.Veģeris norāda, ka cukura nozare nevar attīstīties bez valdības aizstāvības. Uzņēmums ir apmierināts ar Zemkopības ministrijas atbalstu 1995. gadā saņemtā 400 tūkstošu latu kredīta norakstīšanā, bet situācija vietējā tirgus aizsardzībā joprojām tiek vērtēta kā slikta. Saldās produkcijas realizācija tirdzniecības tīklā ir uzlabojusies. Tas lielā mērā ir Ekonomikas policijas un Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja nopelns. Diemžēl pārstrādes uzņēmumi vietējo cukuru izmanto nepietiekami. Piemēram, sulu un atspirdzinošo dzērienu ražotāji Latvijas cukuru tikpat kā neizmanto. Tā vietā tiek lietoti importētie aromatizētāji un sīrupi. Tāpēc cukura ražotājiem jocīgas liekas pārstrādātāju žēlabas par vietējā cukura dārdzību. Situācijas uzlabošanas nolūkā būtu enerģiskāk jārisina jautājums par muitas noteikumu izmaiņām.
Lietotos maisus «zīmogos»
Pēdējās nedēļās VID Kontrabandas apkarošanas centrs paudis, ka kontrabandas cukura legalizēšanai izmantoti Jelgavas Cukurfabrikā brīvi nopērkamie lietotie cukura maisi un uzņēmuma gūto peļņu no lietoto maisu pārdošanas nevar salīdzināt ar valstij nodarītajiem zaudējumiem no kontrabandas cukura realizācijas.
H.Veģeris norāda, ka VID apgalvojums par valstij nodarītajiem zaudējumiem pusotra miljona latu apmērā viņam liekas smieklīgi, jo aprēķinu nav. Maisu fasējumā uzņēmums pārdod pusi saražotās produkcijas, un tā nonāk oficiāli zināmās adresēs. Tāpēc nevar apgalvot, ka uzņēmums nekontrolē, kur maisi nonāk. Savukārt «otrreizējās lietošanas maisi ir tādi, ka diezin vai tajos cukuru kāds pirks». Tie izmantojami vienīgi saimnieciskām vajadzībām, nevis cukura fasēšanai.
Bet, tā kā aizdomas ir izteiktas, Cukurfabrika pārtraukusi lietoto cukura maisu pārdošanu un turpmāk tos realizēšot pēc kāda grūti nomazgājama uzraksta uzspiešanas.
Akcionāru domstarpības rimušas
Atšķirībā no pērnā gada skandāliem šogad akcionāru sapulce pagāja klusi un mierīgi. Debatēs nebija pieteikušies pat ilggadējie «štata» runātāji. Savukārt angļu akcionāra «ED
