Valsts kontrole plāno ciešāk sadarboties ar prokuratūru jau revīziju laikā, lai savlaicīgi tiktu savākta informācija lietu ierosināšanai par likuma normu neievērošanu.
Valsts kontrolē šogad iecerēts attīstīt trīs jaunus darbības virzienus, kam būs nepieciešams arī papildu finansējums. Jau aprīlī Valsts kontrole plāno doties pie Saeimas deputātiem ar argumentētu pamatojumu par finansējuma nepieciešamību, intervijā atklāj jaunā valsts kontroliere jelgavniece Elita Krūmiņa.- Vai šajos divos mēnešos jau esat ieskicējusi, kādas pārmaiņas veicamas, varbūt kaut kas ir paveikts?Saskaņā ar Valsts kontroles 2013. gada revīziju plānu ir nodrošināta divu likumības revīziju pabeigšana un publiskošana, tas ir, par Rīgas pašvaldības darbību, administrējot nekustamā īpašuma nodokli, un Rīgas brīvostas pārvaldes darbību. Turpinās finanšu revīzijas par ministriju 2012. gada pārskatiem, kurus plānots pabeigt līdz maijam.Esam detalizēti izanalizējuši no 2006. līdz 2013. gadam Valsts kontroles Ģenerālprokuratūrā iesniegto revīzijas materiālos konstatēto pārkāpumu izskatīšanas rezultātus, izmeklētāju apsvērumus par atteikšanos sākt kriminālprocesus vai tos beigt. Šīs analīzes rezultātus esam prezentējuši Saeimas Pieprasījumu un Publisko izdevumu un revīzijas komisijās, lai identificētu darbības, kas nodrošinātu, lai vainīgās personas visos gadījumos tiktu sauktas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības. Esam pārrunājuši minētos jautājumus arī ar Ģenerālprokuratūru un Valsts policiju. Turpmākās darbības varētu būt saistītas gan ar grozījumiem normatīvajos aktos, piemēram, pienākuma noteikšanu revidējamo vienību augstākajai institūcijai visos gadījumos izvērtēt revīzijā konstatētos tiesību normu pārkāpumus un nodrošināt to, ka vainīgās personas tiek sauktas pie atbildības, gan arī ar Valsts kontroles un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību jau revīzijas pierādījumu iegūšanas posmā, apmainoties ar informāciju, nodrošinot nepieciešamos finanšu un ekonomiskos aprēķinus.Pozitīvi, ka Ģenerālprokuratūra un Valsts policija ir ieinteresēta sadarbībā. – Runājot par revīziju rezultātiem, piemēram, ir plašu rezonansi guvušās lietas, bet, paejot laikam, viss pieklust. Kāpēc nekādas darbības tālāk nenotiek?2012. gadā Valsts kontrole ziņojusi tiesībsargājošajām iestādēm par 16 revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem. Saistībā ar šiem ziņojumiem sākti 11 kriminālprocesi un 15 pārbaudes. Lielākajā daļā gadījumu materiāli bijuši par valsts un pašvaldības finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu.Lai gan likumā noteiktais uzdevums Valsts kontrolei ir ziņot par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem, Valsts kontrole rūpīgi seko arī revīzijas materiālu izskatīšanas gaitai. Ja mēs uzskatām, ka tie nav izvērtēti vispusīgi un objektīvi, atkārtoti lūdzam izvērtēt amatpersonu atbildību. Piemēram, Dienvidu tilta lietā Valsts kontrole ar iesniegumu par kriminālprocesa izbeigšanas atcelšanu vērsusies Ģenerālprokuratūrā divas reizes. Patlaban izmeklēšana lietā ir atsākta. Esmu gandarīta, ka pēc Valsts kontroles šā gada sākumā izrādītās iniciatīvas kopīgi analizēt lietu virzības aizkavēšanās un neizskatīšanas iemeslus izmeklēšana, arī par «vecajām» lietām, ir būtiski aktivizējusies. Protams, šo sarežģīto finanšu pārkāpumu izmeklēšanai nepieciešami augstas kvalifikācijas izmeklētāji.- Tas nozīmē, ka izmeklētāji nav tik kvalificēti, lai šādas lietas izmeklētu?Saeimas Pieprasījumu komisijā februārī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādīja: lai Valsts kontroles konstatētie pārkāpumi nepaliktu bez sekām un atbildīgās personas tiktu sauktas pie atbildības, jāuzlabo izmeklēšanas kvalitāte. Pamatā Valsts kontroles secinājumi tiek pārsūtīti Valsts policijai, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldei un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.Saskaņā ar ģenerālprokurora teikto viena no problēmām ir izmeklētāju noslogojums un nepietiekamās specifiskās zināšanas ekonomikā un grāmatvedībā, kas neļauj iedziļināties un kvalitatīvi veikt nepieciešamās pārbaudes, kā rezultātā ir atteikums sākt kriminālprocesu. Kā atzīmēja ģenerālprokurors, jautājums nav par Valsts kontroles darba atbilstību, bet gan par situāciju valsts izmeklēšanas iestādēs – profesionāla personāla, kvalifikācijas trūkumu, it sevišķi, kas attiecas uz finanšu, ekonomiskajiem un saimnieciskajiem nodarījumiem. Situācija bieži ir tāda, ka izmeklētājam vienkāršāk ir pieņemt lēmumu par atteikšanos sākt procesu, nekā sākt un iedziļināties.- Vai šajos divos mēnešos esat veikusi izmaiņas Valsts kontroles struktūrās?Šādas izmaiņas neesmu veikusi. Vispirms jābūt pamatojumam, kāpēc tās ir nepieciešamas.- Vai ir kādas ieceres par nepieciešamām izmaiņām?Esam izvērtējuši un noteikuši mūsu attīstības virzienus, bet to realizācija nav saistīta ar būtiskām izmaiņām Valsts kontroles struktūrā. Mūsu papildus izvirzītie mērķi ir saistīti ar lietderības revīziju veikšanu, operatīvās reaģēšanas iespējas nodrošināšanu un papildu revīziju veikšanu pašvaldībās. Ņemot vērā to, ka krīzes periodā Valsts kontroles budžets tika būtiski samazināts, minēto mērķu sasniegšanai mums būs nepieciešams pozitīvs Ministru kabineta un Saeimas lēmums gan par finansējumu šiem mērķiem, gan par Valsts kontroles konkurētspējas saglabāšanu salīdzinājumā ar tās pārbaudāmo valsts iestāžu darbinieku algām. Aprīlī sniegsim informāciju Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai par Valsts kontroles attīstības virzieniem un tam nepieciešamo finansējumu.- Kāpēc Valsts kontrole pievērsīsies pašvaldību revīzijām?Ik gadu mūsu uzdevums ir sniegt atzinumu par valsts saimnieciskā gada pārskatu, kas sastāv gan no valsts, gan pašvaldības izdevumiem. Lai iegūtu nepieciešamo pārliecību, pārbaudes veicam gandrīz visās valsts pārvaldes iestādes, tomēr pašvaldību jomā paļaujamies uz zvērinātu revidentu darbu un paši veicam tikai atsevišķas papildu pārbaudes dažās pašvaldībās. Pārbaudēs mēs daudz lielāku uzmanību, salīdzinot ar zvērinātiem revidentiem, pievēršam lietderības un likumības jautājumiem.Diemžēl jāatzīst, ka tieši pašvaldībās mēs regulāri konstatējam nelietderīgus un nelikumīgus izdevumus. Valsts kontrole arī regulāri no iedzīvotājiem saņem sūdzības par pašvaldību darbu. Tieši tāpēc apzināmies, ka mums jāpastiprina šīs pārbaudes un jānodrošina, ka katra pašvaldība, neņemot vērā tās lielumu, tiek pārbaudīta vismaz reizi trīs gados. Domāju, tādas pārbaudes varētu papildus motivēt pašvaldību darbiniekus rīkoties ar pašvaldību līdzekļiem lietderīgi, likumīgi un iedzīvotāju interesēs.- Kā izpaudīsies jūsu minētā operatīvā reaģēšana?Pašlaik mēs revīzijas veicam saskaņā ar apstiprināto plānu un, tā kā mums ir ierobežoti resursi, nevaram operatīvi reaģēt uz aktuāliem jautājumiem un iekļaut papildu pārbaudes, piemēram, resursu trūkuma dēļ vajadzēja atteikt pārbaudes Paula Stradiņa slimnīcā, kā arī citos gadījumos. Manuprāt, ir svarīgi, ka Valsts kontrole varētu operatīvi, pamatojoties uz saņemto informāciju un mūsu pašu riska vērtējumu, reaģēt un veikt papildu pārbaudes par atsevišķiem jautājumiem.Es gan gribētu uzsvērt, ka mēs noteiksim vienotu kārtību, kādā tiks izvērtēta nepieciešamība veikt šādas pārbaudes, izvērtējot gan jautājuma aktualitāti, gan iespējamo ietekmi uz valsts vai pašvaldības budžetu. Mums ir svarīgi šādos gadījumos sniegt viedokli iespējami īsākā laikā, negaidot gadu vai divus, kad jautājums jau zaudētu savu aktualitāti.- Ko nozīmē lietderības revīzijas, ar ko tās atšķirsies no patlaban veiktajām?Jau tagad veicam revīzijas, kurās esam iekļāvuši jautājumus, kas skar lietderību, tas ir, jautājumus, kas skar ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti. Patlaban, veicot likumības revīzijas, revidenti pārbauda, vai darbības veiktas atbilstoši normatīvo aktu prasībām, bet lietderības revīzijas gadījumā mums ir papildus jāizvērtē kāds no lietderības aspektiem, piemēram, vai darbības veiktas ar viszemākajām izmaksām, tajā pašā laikā saglabājot kvalitāti.Protams, ir valstis, kurās valsts pārvaldē ir skaidri noteikti rezultatīvie rādītāji, kurus var izmantot kā lietderības kritērijus un vērtēt konkrēto aktivitāšu lietderību. Latvijā tieši mums – revidentiem – ir jānosaka lietderības kritēriji. Un šeit katram no iesaistītajiem var būt cits viedoklis. Lietderības revīzijas, es gribētu teikt, ir patiešām augstākā pilotāža, tās ir revīzijas, ar kurām augstākās revidējošās iestādes visās pasaules valstīs lepojas. Tās ir daudz sarežģītākas par finanšu un likumības revīzijām, tāpēc arī šo revīziju ieviešanai nepieciešamas gan jaunas zināšanas, gan kompetenti darbinieki. Mēs esam uzrunājuši cilvēku, kurš varētu vadīt lietderības revīziju ieviešanas projektu Valsts kontrolē.- Vai varat pastāstīt sīkāk par šo kandidatūru?Ar šo cilvēku esmu plānojusi pārrunāt mūsu sadarbības iespējas aprīlī. Tas ir mūsu bijušais darbinieks, kas šobrīd strādā Eiropas Savienības institūcijā. Es lepojos, ka ir cilvēki, kuriem ir svarīgs viņa ieguldījums iestādes un valsts attīstībā, kaut arī mēs varam piedāvāt trīs līdz četras reizes mazāku atalgojumu.- Iepriekšējā valsts kontroliere valsts pārvaldei veltīja kritiku, norādot, ka tā ir bezjēdzīga vide. Vai jums ir līdzīga pārliecība?Valsts pārvaldei noteikti ir iespējas uzlabot savas darbības efektivitāti un lietderību, bet es vēlētos par šo jautājumu runāt konkrēti un to darīt maijā, kad Valsts kontrole būs pabeigusi finanšu revīzijas un varēs sniegt savu viedokli par to, kā institūcijas gan kopumā, gan katra atsevišķi izlietojušas finanšu līdzekļus.- Kādi jums ir hobiji no darba brīvajā laikā?Esmu jelgavniece, līdz ar to mani vakaru brīvie brīži ir diezgan īsi, jo laiks paiet gan ceļā, gan daudz to veltu jaunajiem darba pienākumiem. Īsos brīžus vakarā pavadu kopā ar ģimeni, kas arī prasa rūpes, ko ļoti labi saprot jebkura strādājoša sieva un māte. Man ļoti patīk lasīt grāmatas, apmeklēt kultūras pasākumus, ceļot, kā arī mani priecē darbošanās dārzā.
