Galerijā «Suņa taka» šoreiz dominē baltā krāsa.
Rīdzinieka gleznotāja Roberta Muža darbu izstāde «Ainavas», kas līdz 20. augustam skatāma mūsu pilsētas galerijā «Suņa taka» (un ar kuru tā simboliski atzīmē savas pastāvēšanas pirmo gadskārtu), ir viena no mākslinieka 65 gadu jubilejas skatēm.Ainavas, kuras atvestas uz Jelgavu, var dēvēt arī par baltajām – gleznās dominē baltās un tām maigi pieskaņotās citu krāsu – pelēko, zilgano, dzeltenīgo – klusinātās nokrāsas. Pats jubilārs, labsirdīgi smaidot, tās nosauc par «biezpiena bildēm». Gan gaišie toņi, gan pigmentu graudainums it kā šo apzīmējumu arī apstiprina. R.Muzis glezno lielos horizontālos laukumos, kurus pārtrauc ar bieziem krāsu uzklājumiem. Tas rada puantelisma efektu un pievilcīgas faktūras spēles, sevišķi slīdošās gaismas iespaidā.Darbi ir ļoti mierīgi, apcerīgi, iekšēji harmoniski. Tie visi tapuši dabā – gleznotājs ir viens no tiem autoriem, kurš joprojām mīl doties plenērā. Pēc tam darbnīcā no šīm skicēm top jauns variants, bieži saglabājot dabā gleznotās skices kompozīciju, tikai risinot citas tonālās problēmas. Tie ir it kā plenērā gūto iespaidu jauni atspulgi.R.Muzis kādā intervijā teicis, ka viņa gleznas ir «labsirdīga tērzēšana ar jebkuru, ar ko vedas sarunas». Šajos vārdos ir liela daļa zīmīgas taisnības. Mākslinieks necenšas būt gudrāks un pārāks par skatītāju, viņa darbu tēmas ir visiem labi saprotamas un tuvas, lielā mērā pat pieskaņotas viņa mākslas cienītāju lokam.Ja pārlūkojam R.Muža daiļradi kopumā, tā mums parāda, cik grūts ir sevis apliecināšanas un sava rokraksta iegūšanas process. Mākslinieks bijis atvērts visam jaunajam, neiepazītajam, kas noteikti jāizprot un jāizmēģina pašam, tādēļ viņa darbībā vērojami periodi, kad spilgtāk parādās kādi no citiem patapināti impulsi. Tas nav arī nekas sevišķs – jaunu atrast mūsdienās ir bezgala grūti, un jebkura mākslinieka un cilvēka garīgo pasauli veido lasītais, redzētais, dzirdētais. Tā rodas mūsu pašu skatījums, pasaules uztvere un izteiksme. Šķiet, ka R.Muža jaunības meklējumu laiks ir beidzies un sākusies brieduma gadu stabilitāte un sevis apzināšanās. Izstādes darbi par to ļauj domāt.
