Pilsētas svētki vēršas plašumā, piedāvājot norises dažādām gaumēm, iesaistot arī citas Kurzemes hercogistes pilsētas. Lielu atsaucību guvuši bērnu svētki un sporta pasākumi, priecējis saulainais laiks.
Pilsētas svētki vēršas plašumā, piedāvājot norises dažādām gaumēm, iesaistot arī citas Kurzemes hercogistes pilsētas. Lielu atsaucību guvuši bērnu svētki un sporta pasākumi,
priecējis saulainais laiks.
Tomēr svētki būtu krāšņāki, ja nenomāktu šaurā rocība. Kā atzīmē kultūras nama «Rota» vadītāja un otrās dienas norišu koordinatore Inta Englande, Ventspils viesiem, uzzinot svētku tāmi, «mute bija ciet».
Rīkotāji atzīst – kopumā iecerētais ir izdevies, tomēr vērienīgu pasākumu veiksmīgs iznākums nav tikai naudas jautājums. Jāmācās no kļūdām, jāmeklē jauni risinājumi, ņemot vērā pašvaldības iespējas.
Neizpratni rada nesaskaņas pilsētas un rajona kultūras notikumu plānos. Tā kā daudzi kolektīvi vienlaikus piedalījās novada dziesmu un deju svētkos, tiem bija grūti iekļauties pilsētas svētku koncertnorisēs. Šā iemesla dēļ vairākkārt bija jāizmaina pasākumu programma, līdz ar to dažbrīd bija grūti izsekot notikumiem.
Turpmāk tikšot domāts, kā veicināt tirdzniecības darbinieku atsaucību, kuriem dārgo licenču un zemās pirktspējas dēļ brīvdabas kafejnīcu ierīkošana nenes peļņu.
Vēstures un mākslas muzeja direktori Gitu Grasi nav pārliecinājusi Hercoga Jēkaba laukuma atklāšanas ceremonija, kas bija iecerēta kā svētku kulminācija. Svētkiem nav bijis sākuma un noslēguma akcenta.
Atzinīgi vērtēts uzvedums «Krīt putekļi no zelta lampām» – pamācošs piemērs, kā izmantot pils vēsturisko vidi. Tomēr pilnībā neizdevusies iecere kompozicionāli vienotā priekšnesumā iesaistīt kolektīvus no Kurzemes hercogistes pilsētām.
Tā kā pilsētu priekšnesumi pārsniedza atvēlēto laika limitu, sestdien plkst.20 sācies pasākums ieilga teju līdz plkst 11. Uzveduma režisore Lolita Truksne domā, ka vieskolektīvu uzstāšanās «sašķēla uzvedumu», turklāt priekšnesumi nav bijuši mākslinieciski līdzvērtīgi. Vienlaikus L.Truksne atgādina, ka nav ētiski viesiem, kas svētkos piedalījās labas gribas vadīti, izvirzīt prasības. Tādēļ veiksmīgāks risinājums būtu rīkot atsevišķu koncertu. Tam piekrīt arī viņas kolēģi.
G.Grases skatījumā uzveduma garums nebija noteicošais, kāpēc ne visi skatītāji vēlējas sagaidīt Jelgavas Jaunā teātra aktieru uzstāšanās finālu, ko papildināja pirotehnikas efekti. Tā kā nevarēja atļauties īrēt podestūru un solus, daudzi vieskolektīvu sniegumu vienkārši neredzēja, turklāt gandrīz trīs stundas bija jāstāv kājās. Līdzekļu trūkums neļāva nodrošināt pilnvērtīgu priekšnesumu apskaņošanu, kas dienu iepriekš traucēja baudīt arī folkloras grupu priekšnesumus.
– Svētku rīkošana balstās uz kultūras darbinieku entuziasmu. Jāņem vērā, ka gatavošanās trīs dienu norisēm ir gada darbs, –spriež Kultūras centra (svētku koordinators) direktors Mintauts Buškevics, paužot gandarījumu par dalībnieku veikumu, kas svētkos piedalījušies ne tikai, lai pelnītu punktus pašvaldības finansējumam. Tiesa, kāds viņa kolēģis, vēloties palikt anonīms, neslēpa, ka daži kolektīvi «atrādījās». Jo vairāk – neveiksmes sekmējušas kultūras darbinieku ambīcijas.
– Svētku rīkošana balstās uz līdzekļu taupīšanas rēķina, – uzskata Jaunā teātra režisors Agris Krūmiņš. Viņš iesaka svētkus nerīkot katru gadu, lai ietaupīto ieguldītu «paliekošās vērtībās», ietvertu kultūras norises pilsētas pelēkajā ikdienā, jo jelgavnieki arvien vairāk dodot priekšroku galvaspilsētas pasākumiem.
– Saprotu kultūras darbiniekus, kuri savu darbu plāno konkrētam notikumam, bet es kā režisors domāju perspektīvā, – tā A.Krūmiņš.
Turpretim M.Buškevics ir pārliecināts, ka jāsaglabā tradīcija svētkus rīkot katru gadu, lai uzturētu jelgavnieku goda jūtas pret savu pilsētu. Savukārt pilsētas kultūras nama menedžerim Guntim Pavilonam Pilsētas svētki vēl nešķiet noturīga tradīcija. Viņaprāt, lai tie attaisnotu savu nosaukumu, jāiesaista ne tikai kultūras darbinieki, bet arī uzņēmēji, īpaši veikalnieki. Nomācošu iespaidu atstāj arī padomjlaiku arhitektūras vide.
Kā apgalvo Kultūras centra direktors, ņemot vērā reālās iespējas, optimālā Pilsētas svētku tāme būtu 7000 latu (šogad no pašvaldības budžeta pasākumam atvēlēti 3900 lati, honorāri režisoriem paredzēti 120 līdz 150 latu apmērā).
Saprotams, «bez lielas naudas nebūs lielu svētku», tādēļ pārrunāta ideja rīkot kopīgus Kurzemes hercogistes pilsētu svētkus ar stingri reglamentētu dalībnieku uzstāšanās un dalībmaksas kārtību. Svētku organizācijas komitejas priekšsēdētājs Jurijs Strods pieļauj iespēju piesaistīt ģenerālsponsoru – kādu no Jelgavas uzņēmumiem, kas savu produkciju reklamētu ar īpašu logo (līdzīgi «Aldaris» produktam «Rīgai – 800») un noteiktu summu no realizācijas ieguldītu svētku fondā.
Personiski man tā nebija parasta nedēļas nogale vai «plezīrs». Tomēr īstenai svētku noskaņai trūka autentiski barokālo fanfāru burvības (izņēmums – ventspilnieku uzstāšanās), kā arī profesionālu mākslinieku līdzdalības. Svētku «nagla» noteikti būtu koncerts Sv.Annas baznīcā, kas it kā līdzekļu trūkuma dēļ diemžēl tika atcelts. Ja nemaldos, vietējie mūzikas entuziasti (lieliski profesionāļi!) bija gatavi muzicēt. Pat pieaicinot kolēģus no Rīgas, runa būtu par simtiem, nevis tūkstošiem latu. Tajā pašā laikā programmiņas, kuru drukāšanā ieguldītas salīdzinoši prāvas summas, vēl sestdienas vakarā kaudzēm bija atrodamas kultūras nama foajē.
