«Tas ir bijis brīnišķīgs laiks, ko pavadījām kopā,» sporta skolas izlaidumā apliecināja Kalnciema meitenes Kristīne Čebukina, Sofija Seredina, Ilga Jēgermane, Anna Katrīna Markule un Zane Dalgā. Pēc 12. klases izvēlētie dzīves plāni katrai atšķirīgi, bet sportā rūdītajam raksturam to realizācijā noteikti būs svarīga loma.
Vairākkārtējas Latvijas čempiones un medaļnieces, Latvijas izlases dalībnieces, spēlētājas ar starptautisku pieredzi – no skata nepateiksi, ka meitenes šos panākumus guvušas par vīriešu «lauciņu» uzskatītajā futbolā.Parādās raksturs un spīts«Meitenes atnāca spēlēt volejbolu, bet treneris, šķiet, bija saslimis, un ārā lija lietus. Ieaicināju zālē, bet tur manā rīcībā tikai futbola bumbas. Mēģinājām, ko ar tām var izdarīt. Pāris dienas vēlāk – atkal līdzīga situācija. Ko darīt? Sitīsim vārtos. Bet pēc tam jau meitenes paziņoja, ka grib spēlēt futbolu,» pirmo sastapšanos ar apņēmīgajām ceturtklasniecēm atceras līdz tam tikai puišus trenējušais Tengizs Papaskiri.«Pēc pusgada treniņiem jau sagribējās piedalīties sacensībās. Kā varēja paredzēt, visiem pamatīgi zaudējām. Asaras birst. Domāju – nu jau vairs uz treniņiem nenāks. Bet gluži otrādi – meitenēm parādījās raksturs un spīts.»Pēc diviem gadiem jau kalnciemnieces kļuva par Latvijas skolu sacensību čempionēm un šo titulu aizstāvēja trīs gadus pēc kārtas. Vēlāk nāca Latvijas jaunatnes čempionāta medaļas un pēdējos gados arī uzaicinājumi uz Latvijas izlasi.«No šāgada izlaiduma visas ir bijušas Latvijas U17 vai U19 izlases kandidātes un dalībnieces. Ilgai diemžēl atklājās veselības problēmas, bet pārējās četras piedalījās Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēlēs. Sofija un Anna «Skonto» komandas rindās jau kļuvušas par Latvijas pieaugušo čempionēm,» trenerim prieks par meiteņu sasniegumiem.24 stundās var pagūt daudzZanes mamma, Kalnciema kultūras nama vadītāja Dace Dalgā, kas visus gadus dzīvojusi līdzi futbolmeiteņu gaitām, tagad ar pārliecību bilst, ka 24 stundas diennaktī ir pietiekami daudz, lai kaut ko nopietnu pagūtu un izdarītu. «Sākumā par meitas izvēli bažījos – vai nekļūs robusta, puiciska, vai nezaudēs citas intereses,» atceras Dace. Taču, redzot, ka treneris ar meitenēm strādā «saudzīgā režīmā», ka Zanei starp trīs treniņdienām nedēļā vēl divas atliek mūzikas skolai un koklei, mammas bažas pamazām kliedētas.«Pirms gadiem pieciem uz starptautisku turnīru Dānijā treneris mani aicināja par palīgu pamatskolniecēm sadzīviskās situācijās. Pinu matus pirms spēlēm, mierināju sirsniņas pēc zaudējuma. Atceros to lepnumu meiteņu acīs, soļojot aiz Latvijas karoga. Prieku par iespēju tikties ar futbolistēm no visiem kontinentiem. Līdz medaļām netikām, bet tā bija laba pieredze,» secina Dace.Uz jautājumu vidusskolas abiturientēm par nākotnes plāniem Zane atklāj, ka grib būt fizioterapeite un stāsies Sporta pedagoģijas akadēmijā. Līdzīgas intereses ir Annai (kas beigusi arī bērnu mūzikas skolas vijoles klasi), un viņa lūkojas Stradiņa universitātes virzienā. Sofija spriež, ka augstskolas izvēli noteiks reālās iespējas pēc eksāmenu rezultātiem. Ilga vēl nav izlēmusi, ko darīt tālāk, arī Kristīne cer, ka nodomi kļūs skaidrāki pēc gada brīvprātīgā darbā.Bet, lielo meiteņu iedvesmota, trenera Tengiza vadībā tikmēr Kalnciemā aug futbolistu jaunā maiņa: «1999. gadā dzimušajām tagad laba komanda, ziemā uzvarējām Latvijas čempionātu, vasarā bijām otrajā vietā…» JNSC 2012. gada absolventiFutbola nodaļā – (attēlā pa labi) Kristīne Čebukina, Sofija Seredina, Ilga Jēgermane, Anna Katrīna Markule, Zane Dalgā (treneris Tengizs Papaskiri);Orientēšanās sporta nodaļā – Krista Strautniece (trenere Inguna Čākure);Brīvās cīņas nodaļā – Aleksandrs Pleška (treneris Tengizs Papaskiri).Visi septiņi saņēmuši dokumentu par sporta pamatizglītības apguvi Jelgavas novada Sporta centrā.
