Simts gadu jubilejā vakar Latvijas Kara muzejā tika sumināts Jelgavā dzimušais brīvības cīnītājs Arnolds Hofmanis.
Simts gadu jubilejā vakar Latvijas Kara muzejā tika sumināts Jelgavā dzimušais brīvības cīnītājs Arnolds Hofmanis.
Apsveicēju vidū bija gan viņa novadnieki no Tukuma pilsētas un rajona pašvaldības, gan Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības akadēmijas pārstāvji. Ziedus no Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas jubilāram nodeva viņas padomnieks aizsardzības jautājumos Didzis Nīmants. Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis A.Hofmanim pasniedza Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas apbalvojumu Goda zīmi.
Arnolds Hofmanis, būdams Jelgavas ģimnāzijas skolnieks, 1919. gadā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā un cīnījās pret Bermonta karspēku. Pēc Brīvības cīņām A.Hofmanis studēja Latvijas Universitātē tieslietas un strādāja Rīgas apgabaltiesā. 1924. gadā piedalījies studentu korporācijas «Fraternitas Vesthardiana» dibināšanā, bet 1991. gadā – tās atjaunošanā.
1944. gadā A.Hofmanis ar tvaikoni «Rota» centās nokļūt Zviedrijā, lai izvairītos no PSRS okupācijas varas, taču tvaikonis tika aizturēts un tā pasažieriem vajadzēja atgriezties Ventspilī. A.Hofmani kopā ar citiem izsūtīja uz Karēliju PSRS ziemeļos. Pēc atgriešanās no izsūtījuma viņš strādājis dažādus darbus, bet brīvajā laikā glezno dzimtās Zemgales ainavas.
A.Hofmanis piedalījies arī Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991. gada janvāra barikādēs Rīgā.
