Lai budžeta dotācijas pasažieru pārvadājumiem nākamgad konsolidētu par aptuveni pieciem miljoniem latu, valsts plāno atteikties no virknes pakalpojumu finansēšanas.
Konkrētākas ieceres tiek solītas nākamajā nedēļā, bet kā izdevumu samazināšanas varianti tiek apspriesti autoostu skaita samazināšana, biļešu cenu kāpums un atteikšanās subsidēt sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju pārvadājumus. Kā «Ziņām» pastāstīja Pasažieru pārvadātāju asociācijas priekšsēdētājs un SIA «Jelgavas Autobusu parks» valdes loceklis Pēteris Salkazanovs, valsts iecerējusi par nepilniem pieciem miljoniem samazināt dotācijas pasažieru pārvadājumiem. Uz kā rēķina tiks savilktas jostas, vēl precīzi pateikt nevarot, jo līdz pat nākamās nedēļas sākumam asociācija, pašvaldības un nozares ministrija cer vienoties par subsīdiju samazinājuma avotiem.«Tā būs vairāk virtuāla naudas konsolidācija nekā fiziska – reisi netiks samazināti, un arī biļešu cenu necels,» apgalvo P.Salkazanovs. Pēc viņa teiktā, lielāko ietaupījuma daļu varētu sniegt neadekvāto autoostu iebraukšanas maksu jautājuma sakārtošana. Latvijā ir 38 autoostas, Vācijā trīs, bet Lietuvā – četras. Tāpēc domāts arī Latvijā lielākajai daļai autoostu atņemt to statusu, līdz ar to atsakoties no trīs līdz sešu latu maksas par katru reizi, kad tajā iebrauc autobuss pasažieru uzņemšanai. Arī Pašvaldību savienības padomnieks Aino Saulītis galveno ekonomiju saredz autoostu problēmas sakārtošanā. Tādas varētu palikt vairs tikai deviņās republikas pilsētās, bet pārējās sniegtu tikai daļu pakalpojumu. «Valsts maksātu kaut kādu naudu par minimālu pakalpojumu apjomu, bet citās pilsētās pārvadātājs varētu izvēlēties – iebraukt autoostā vai ne,» prāto A.Saulītis. Problēmas gan rada biļešu tirdzniecība, jo ne visi gatavi tās pirkt internetā vai pie šofera autobusā. «Lai nopirktu biļeti, nevajag obligāti autoostu. Šī ideja nav slikta, tomēr kārtējo reizi sasteigta,» atzīst A.Saulītis. Pretēji P.Salkazanova teiktajam Pašvaldību savienības pārstāvis pieļauj, ka nākamgad varētu tikt palielinātas biļešu cenas dzelzceļa un starppilsētu maršrutos. Kāpums gan nepārsniegšot septiņus procentus. Paaugstinājuma mērķis ir vienādot cenas dažādos pārvadājumu veidos. Pašlaik arī tiek apsvērta doma prasīt maksu par braukšanu skolēnu autobusos no tiem, kas nav skolēni. P.Salkazanovs piebilst, ka pagaidām nav skaidrības, vai valsts arī nākamā gada otrajā pusē finansēs pirmsskolas vecuma bērnu, invalīdu, bāreņu un represēto pārvadājumus. Skaidrību par konsolidāciju asociācija un Pašvaldību savienība sola nākamnedēļ pēc sarunām ar Satiksmes ministriju un premjeru.
