Mājas ēzelis, zīdītājs nepārnadzis, cilvēka pieradināts nastu nesējs. Latvijā Rīgas Zooloģiskajā dārzā mīt trīs mīlīgi ēzelīši: māte Maša, tēviņš Vratko (atceļojis no Polijas) un 2001. gadā piedzimušais jauneklis, kuru nosauca par Mikiņu.
Mājas ēzelis, zīdītājs nepārnadzis, cilvēka pieradināts nastu nesējs. Latvijā Rīgas Zooloģiskajā dārzā mīt trīs mīlīgi ēzelīši: māte Maša, tēviņš Vratko (atceļojis no Polijas) un 2001. gadā piedzimušais jauneklis, kuru nosauca par Mikiņu. Bieži vien apmeklētāji, izdzirdot garo un “izmisīgo” ēzeļa brēcienu, ne tik vien pārsteigumā apstājas, bet arī sāk raudzīties, vai “nabaga lopiņam” nav notikusi kāda nelaime un nav jāsteidzas palīgā… Zoodārza ēzeļi bieži uzturas pie žoga, kur apmeklētāji viņus var paglaudīt un pabarot, taču pieskaršanās dzīvniekiem un to barošana Rīgas Zooloģiskajā dārzā ir aizliegta! Pat ēzelītis var pārēsties, un pat ēzelītis spēj iekost!…
Pagātnē savvaļas ēzeļi bija plaši izplatīti visā Ziemeļāfrikā. Pašlaik nelielas divu pasugu (Nūbijas un Somālijas) populācijas saglabājušās vien Sarkanās jūras piekrastē Somālijā un Etiopijā, kā arī Sahāras centrālajos rajonos. Cilvēki savvaļas ēzeli sāka pieradināt aptuveni pirms pieciem sešiem gadu tūkstošiem Ēģiptē, Etiopijā u.c. Āfrikā. Tagad mājas ēzeļi ir ļoti populāri mājdzīvnieki ne tikai Āfrikā, bet arī Āzijā, Dienvideiropā un pat Amerikā. Plaši tiek izmantoti mūļi – ēzeļa un ķēves krustojumi. No tēva tie iemanto izturību un pieticību, bet no mātes – lielāku augumu. Mūļi ir neauglīgi, kā vairums atšķirīgu sugu vecāku pēcnācēju.
