Šonedēļ pilnā sparā tika atzīmētas Eiropas dienas, kas šogad ir īpašas ar to, ka jau nākamgad ap šo laiku tās, ļoti iespējams, varēsim aizvadīt kā pilntiesīga ES dalībvalsts.
Šonedēļ pilnā sparā tika atzīmētas Eiropas dienas, kas šogad ir īpašas ar to, ka jau nākamgad ap šo laiku tās, ļoti iespējams, varēsim aizvadīt kā pilntiesīga ES dalībvalsts. Priecē, ka šogad aktivitātes vairs tik daudz netika orientētas uz aģitāciju kā līdz šim, jo atzīsimies – no Eiropas lietām esam pat nedaudz noguruši. Arī pēdējie aptaujas dati liecina, ka aģitācija vairs nav tik aktuāla kā vēl pirms dažiem mēnešiem, jo nu jau, pēc sociologu prognozēm, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nosvērušies balsot «par» Latvijas līdzdalību ES. Šai sakarā mums par labu noteikti nāks arī tas, ka pie referenduma urnām dosimies pēdējie no visām desmit kandidātvalstīm. Patiešām grūti iedomāties, kā pēc tam, kad visas kandidātvalstis būs teikušas «jā» ES, «letiņi» aiz spītības varētu pateikt «nē». Atliek tikai piekrist Valdim Birkavam, kas aicina kliedēt mītu par Latvijas dalību ES, jo par to vairs nav jāšaubās.
Tuvojas vasara, un dažādu valsts institūciju pārstāvji sarosījušies, cerot uz Repšes valdības solītajiem budžeta grozījumiem. Taču tai pašā laikā pats premjers izteicis nosodījumu «Jaunā laika» paspārnē strādājošajai Finanšu ministrijai, precīzi ministram Valdim Dombrovskim, kuram tiek pārmests pārlieku birokrātiskais darba stils. Proti, budžeta grozījumi apkopoti tabulās, nesniedzot pārskatāmu kopsavilkumu. Premjers šādu darba stilu skaidro ar vēlmi uzspiest Finanšu ministrijas viedokli pārējiem valdības locekļiem, jo «normālam» cilvēkam šāda rakstura dokumenti nav izprotami. Interesanti, ka šie pārmetumi izskanējuši vienlaikus ar premjera aizrādījumiem par Latvijas likumdošanas sarežģītību. Iespējams, beidzot arī valdības līmenī tiks uzsākta diskusija par pārvaldes procesa vienkāršošanu, jo nereti ierindas cilvēkam nav skaidras sarežģītās likuma normas, tomēr viņš nekavējoties tiks sodīts par to neievērošanu. Jāpiekrīt gan, ka ES kontekstā birokrātijas murgi mūs sagaida vēl uzskatāmākā formā, jo pieredze liecina, ka dokumentu cirkulācija starp valdības institūcijām un Eiropas Komisiju (EK) turpinās gadiem ilgi. Un šai ziņā birokrāti ir nepielūdzami.
VAS «Latvenergo» prezidents Kārlis Miķelsons nācis klajā ar nodomu nākamajā gadā paaugstināt elektroenerģijas tarifu par 15%. Šāds solis tiek pamatots ar to, ka jau kopš 1998. gada tarifi bijuši nemainīgi, un ar nepieciešamību turpināt «Latvenergo» modernizācijas programmu. Papildus tam uzņēmumam jāiepērk elektroenerģija (par dubulto tarifu) no mazajām hidroelektrostacijām. Zināmā mērā šis solis bija prognozējams, jo citiem energoresursiem (naftas produkti, gāze) cena jau ir cēlusies, tomēr, no otras puses, pirms vēlēšanām gandrīz vai visas Saeimā iekļuvušās partijas solīja saglabāt elektroenerģijas tarifus nemainīgus vēl divus trīs gadus, bet oktobrī kopš Saeimas vēlēšanām būs apritējis tikai gads.
Indijas premjerministrs Atals Bihari Vadžpajī ceturtdien noraidījis Pakistānas priekšlikumu abām valstīm atbrīvoties no kodolbruņojuma. Indija šo priekšlikumu noraidījusi tādēļ, ka satraucas par savu drošību ne tikai Pakistānas dēļ. Interesanti, ka Pakistānas kodolprogramma speciāli pielāgota tikai karadarbībai pret Indiju. Turpretim Indijas kodolprogramma ir daudz universālāka. Toties tā starptautiskajai sabiedrībai devusi solījumu pirmā neizmantot kodolbruņojumu.
Nav gan oficiālas informācijas par Pakistānas un Indijas kodolarsenālu, taču Londonā bāzētā «Jane’s Strategic Weapon Systems» norāda, ka Indijas gadījumā runa varētu būt par 100 līdz 150, bet Pakistānas – 25 līdz 50 kodolgalviņām.
Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) atļāvusi ES noteikt ASV sankcijas četru miljardu ASV dolāru apmērā sakarā ar strīdu par nodokļu atvieglojumiem ASV korporācijām. ASV jau izplatījušas paziņojumu, ka centīsies pakļauties PTO lēmumam. Šāds pretpasākums ir nopietnākā PTO aktivitāte tās astoņus gadus ilgajā darbības periodā.
EK situāciju grasās pārskatīt rudenī, lai lemtu par pretpasākumiem ar nākamā gada 1. janvāri. EK plāno 95 ASV preču kategorijām ieviest 100% papildu ievedmuitu, lai līdzsvarotu preču apriti un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences noteikumus pasaules globālajā tirdzniecības apritē.
SARS epidēmija šonedēļ sasniegusi arī Krieviju, kas izraisījis pamatotu sašutumu Krievijas Tālo Austrumu apgabalos, kuri robežojas ar Ķīnu. Tiek apsvērta pat iespēja slēgt robežu ar kaimiņvalsti, kurā arvien neprognozējamākos apjomos sāk izplatīties neārstējamā infekcija. Ja robeža patiešām tiks slēgta, pierobežas reģionos prognozē pat īstermiņa ekonomisko krīzi, jo tirdzniecība starp Krieviju un Ķīnu strauji attīstās.
