Lai gan īstākais kulšanas karstums sāksies tikai rīt vai parīt, šajās dienās pirmos laukus zemnieki jau pamazām iemēģina. Tā kā vispirms kombaini laisti ziemā un pavasarī visvairāk cietušajās platībās, ražas esot svārstīgas, taču pirms pāris nedēļām zemnieku izteiktās prognozes par gaidāmo birumu nav mainījušās – būšot labas ražas, turklāt arī iepirkuma cenas kāpšot.
«Tagad tikai nedaudz iemēģinām,» saka SIA «Dobele agra» ražošanas direktors Artis Vanadziņš. Tā kā svētdienas un pirmdienas rīta spēcīgās lietavas laukiem Krimūnu pagastā aizgājušas garām, kombaini druvā devās arī nedēļas pirmajā dienā. Pirmos kuļ izslīkušosA.Vanadziņš vērtē, ka lielākās ražas dos ziemas kviešu lauki, kas patlaban izskatoties diezgan labi. Šosezon «Dobele agra» visus ap 2000 hektāru apsējusi tikai ar ziemājiem – kviešiem un rapšiem. «Vispirms kuļam tos laukus, kas cieta ziemā, tāpēc ražas pagaidām svārstīgas,» saka uzņēmuma ražošanas direktors. Pēc viņa teiktā, vietās, kur pāri negāja negaiss, labība ir labi izžuvusi, tāpēc nedēļas vidū kulšana sāksies pilnā sparā. Kooperatīva «Latraps» Graudu nodaļas vadītājs Andris Dancis teic, ka ražas pieņemšanas punkti ir gatavi darbam, taču pagaidām jaunais birums vēl nav pieņemts. Pirmie ziemas mieži nokulti Gunvalža Sproģa saimniecībā «Joži» Tukuma pusē. Tur iekults ap četrām līdz sešām tonnām no hektāra. Vidējā ziemas miežu ražība ir ap piecām sešām tonnām. Gaida, līdz nožūs laukiJelgavas puses lauksaimnieku darbus aizkavējis stiprais lietus svētdienas pēcpusdienā. «Tas ir slikti – daudzi lauki sagūluši veldrē,» vērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa. Tagad zemniekiem jāgaida, kad sējumi nožūs, un trešdien, ja turpināsies saulains laiks, kombainus jau varēšot darbināt.Nedz karstais laiks, nedz lietus nav nesis izmaiņas ražas prognozēs. Nozares eksperti vērtē, ka zemniekus šosezon iepriecinās vasarāji, kas pēc pavasara plūdiem iesēti lielākās platībās un, pateicoties labvēlīgajiem laikapstākļiem, izauguši pietiekami biezi un labi attīstītām vārpām. Pagājušajā nedēļā Zemgalē un Latgalē sāktie kulšanas darbi ziemas rapša laukos ļauj prognozēt, ka, par spīti karstumam, raža būs laba, portālam nozare.lv sacījusi arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadošā eksperte Gunta Jakobsone. «Graudaugiem sausajā laikā gan bija samazinājies svars, taču nolijušais lietus ļauj cerēt, ka līdz paredzētajiem kulšanas darbiem pēc apmēram divām nedēļām tas būs lielāks. Izskatās, ka raža gaidāma laba, graudi kvalitatīvi un cena varētu kāpt uz augšu,» izteikusies LOSP pārstāve. Gaida cenu kāpumuIlgstošais sausums un karstums bijis postošs lielām labības platībām Krievijas, Ukrainas un citu graudu lielražotāju valstīs, liedzot attīstīties vārpām un graudiem. Tādējādi tur ražas ir ievērojami mazākas nekā citas vasaras, un šis fakts ļauj cerēt uz iepirkuma cenu celšanos Latvijā. «Mēs prognozējam, ka rapsim cena būs no 180 latiem par tonnu, bet, iespējams, palielināsies pat līdz 240 latiem par tonnu,» skaidro G.Jakobsone. Savukārt I.Grantiņa vēsta, ka patlaban par ziemas rapšiem tiekot solīti 190 lati tonnā, kas «jau ir ļoti laba cena». Pērnvasar tā bija apmēram tāda pati, taču strauji nokritās ziemā. Vasaras sākumā Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe prognozēja, ka Latvijas tirgū rapsim cena rudenī varētu būt 190 – 200 latu par tonnu, pārtikas kviešiem – 75 – 100, miežiem – 55 – 60 latu par tonnu, bet rudziem – 65 lati. Zemkopības ministrija un Lauku konsultāciju centrs prognozē, ka valstī graudaugu kopraža būs vairāk nekā 1,7 miljoni tonnu.
