Šonedēļ – gandrīz nedēļu vēlāk nekā pērn – Zemgales laukos sākusies ziemas rapšu kulšana. Pirmie rezultāti liecina par labu ražu. Lauku konsultāciju centra speciālisti prognozē, ka kviešus iekuls pat virs sešām tonnām no hektāra, rudzus – ap četrām, bet hektārs rapšu dos trīs un pat četras tonnas smalko sēkliņu.
Viena no pirmajām labības kulšanu iesākusi Jura Kaņepes zemnieku saimniecība «Ziemeļi», kas apsaimnieko 1600 hektāru Glūdas un Līvbērzes pagastos. Tur rapša laukus, kas aizņem ceturto daļu sējumu, sāka kult otrdienas pēcpusdienā. «Mēs paši brīnāmies – pērn viena traktora krava svēra astoņas ar pusi tonnas, šogad – par tonnu vairāk. Pāksteņi kļuvuši smagāki,» secina J.Kaņepe. Labības mitruma procents esot uz pieļaujamās robežas, taču ar pļauju vairāk gaidīt nevarot. «Līdz 15. augustam, kā to prasa agrotehniskie termiņi, rapši jānokuļ, lai laukus atkal varētu apstrādāt un apsēt,» paskaidro saimnieks. Vasarāji «Ziemeļos» tiek sēti vien nelielās platībās Vārpas polderī un pie Bramberģes, kur agrā pavasarī lauki pārplūst. Pirmajās divās dienās «Ziemeļos» ar četriem kombainiem nokults simts hektāru rapša lauku. Paralēli kulšanai lauki tiek smidzināti, lai panāktu to ātrāku un vienmērīgāku nogatavošanos. J.Kaņepe spriež, ka rapši aizstājuši cukurbietes, ko saimniecībā audzēja agrāk. Mīnuss esot vienīgi tāds, ka bietes deva darbu mehanizatoriem no oktobra līdz decembrim, bet rapsis – tikai vasarā. Lai pēc iespējas ilgāku laiku strādājošajiem nodrošinātu darbu, «Ziemeļos» trīs hektāros iestādīts ābeļdārzs ar vēlajām šķirnēm. Saimniecībā strādā astoņi mehanizatori un četri speciālisti. Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis stāsta, ka jau pagājušajā nedēļā nokultajiem ziemas miežiem, ko Latvijā audzē samērā nelielās platībās, vidējā ražība bijusi virs piecām tonnām no hektāra. Tas ļaujot cerēt, ka arī citas labības šķirnes būs padevušās. Masveida labības kulšana, pēc viņa teiktā, sāksies nedēļas beigās. «Pēc tam, kad pērn četras piektdaļas ziemas rapšu platību iznīka un zemniekiem pavasarī vajadzēja to pārsēt, šis gads solās būt ražīgs,» vērtē O.Balodis. Cerīgās prognozes viņš pamato ar vērojumu, ka 2011. gada rudens bija siltāks un nedaudz garāks. Tas ļāvis ziemājiem vairāk sacerot un uzkrāt barības vielas, rapsim attīstīt pietiekamu sakņu un auga masu. Pavasarī pēc visai maigās ziemas lauksaimnieki varējuši agrāk sākt papildmēslošanu, kas deva iespēju graudaugiem cerot vēl. Līdz ar to izveidojās salīdzinoši daudz produktīvo stiebru ar vārpām. Jāpiebilst gan, ka Zemgalē novērota agrāko ziemas kviešu šķirņu un rudzu veldrēšanās, kas var nedaudz samazināt ražu.
