Jau otro gadu Jelgavā izpaliek izcilā novadnieka Jāņa Bisenieka gara mantinieku konkurss, ko sešus gadus novembrī vai decembrī rīkoja viņa vārdā nosauktais fonds. Tā vadītājs Voldemārs Strīķis atzīst, ka ar lielu vērienu dibinātā sabiedriskā organizācija nonākusi krustcelēs, kad jāmeklē jaunas darbības formas un līdzekļi.
Līdz 2004. gadam Meža kapos Rīgā masīvais J.Bisenieka (1864 – 1923) piemineklis bija ieaudzis krūmos un aizmirsts. Vairāk nekā sešdesmit gadu izcilā uzņēmēja, sabiedriskā darbinieka, mecenāta vārdu Latvijā pieminēja retais. Pirms desmit gadiem zinātnes vēsturnieks Sigismunds Timšāns pēc Austrālijas tautiešu ierosmes veica pētījumu par J.Bisenieka biogrāfiju un ar to iepazīstināja Jelgavas domnieku un LLU eksrektoru Voldemāru Strīķi. Viņš, uzskatot, ka J.Bisenieks var būt labs paraugs mūsdienu uzņēmējiem un jaunatnei, iedegās par viņa popularizēšanu. Izmantojot savu ietekmi akadēmiskajās un politiskajās aprindās, V.Strīķis panāca to, ka Jelgavas Dome, LLU, Jelgavas Latviešu biedrība un Hercoga Jēkaba klubs 2004. gadā nodibināja J.Bisenieka fondu. Tā statūtos ierakstītie mērķi ir glabāt J.Bisenieka piemiņu, apkopot mūsdienu uzņēmējdarbības pieredzi, veicināt mecenātismu. Par J.Bisenieka gara pirmo mantinieku gan kļuva LLU profesore Baiba Rivža, nevis kāds vietējais uzņēmējs. Vērtējuši bez politiskām simpātijāmNo 2005. līdz 2010. gadam fonda valde, kuru tolaik vadīja vēsturnieks Andris Tomašūns, rīkoja konkursus, kuros skolēni, studenti un citi interesenti, rakstot esejas, nominēja laikabiedrus, kuri varētu pretendēt uz J.Bisenieka gara mantinieka titulu. Starp nominantiem bija pieteikti arī Salgales baznīcas atjaunotājs Ilgvars Silgailis, agrākā bērnu un jauniešu centra «Junda» direktore Silvija Andersone, Ozolnieku skrējēju kluba vadītājs Juris Bērziņš. Pieci no sešiem apbalvotajiem bija uzņēmēji (izņēmums izrādījās B.Rivža, kas toreiz tika izcelta kā lauku sieviešu uzņēmējdarbības veicinātāja). V.Strīķis uzsver, ka konkursa žūrijai, kurā strādāja Aldis Hartmanis, pedagogi Inta Jorniņa, A.Tomašūns, kā arī viņš pats, neesot bijis īpašu politisku simpātiju. Apbalvoto saraksts gan ļauj spriest, ka par J.Bisenieka gara mantiniekiem biežāk tikuši godināti vietējai varai draudzīgi uzņēmēji.Visi strādā bez algas2011. gada rudenī (konkursa noslēguma datums tika pieskaņots J.Bisenieka dzimšanas dienai – 30. novembrim) J.Bisenieku gara mantinieku konkurss nenotika. Fonda vadītājs A.Tomašūns toreiz «Ziņām» teica, ka konkursu varētu rīkot pavasarī pilsētas svētkos, taču arī tas nenotika. V.Strīķis, kurš jūnijā fonda vadībā nomainīja it kā doktorantūras studijās aizņemto A.Tomašūnu, teic, ka šajā apsīkumā vainīgos meklēt nebūtu konstruktīvi. «Visi valdes locekļi strādā sabiedriskā kārtā, un nevar nevienam prasīt, ka tas kaut ko nebūtu izdarījis,» saka V.Strīķis. Viņš apņēmies novembrī sasaukt valdes sēdi, kurā tiks spriests, kā aktivizēt fonda darbību. Par to, ka tajā nobriedušas pārmaiņas, runāts jau sen. Tiesa, noslēdzoties 2010. gada konkursam, publiski netika pausts viedoklis, ka šis pasākums uz laiku tiks pārtraukts. V.Strīķis cer, ka turpmāk varētu izveidoties ciešāka saikne ar Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centru, kā arī skolām. Līdz šim vairāk nekā puse no nominantu pieteicējiem bija Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi, citas mācību iestādes bija mazāk aktīvas. Viņš atzīst, ka fonda valdē ir aktuāla paaudžu maiņa. Nevajadzēja izcelt vienuJūnijā jaunpienākušais valdes loceklis uzņēmējs Imants Kanaška «Ziņām» uzsver, ka J.Bisenieka gara mantinieku konkurss noteikti jāturpina un ka tam vajadzētu aptvert pēc iespējas vairāk Zemgales pašvaldību, kas varētu dot savu artavu balvu fondā. Spīdolas ģimnāzijas skolotāja I.Jorniņa ir apbēdināta, ka konkurss apsīcis. Viņasprāt, to atjaunojot, nevajadzētu tik ļoti izcelt vienīgo konkursa uzvarētāju (laureātu pieteicējiem tika piešķirtas 300 un pirmskrīzes gados pat 500 latu naudas balvas), bet gan visus, kuri tajā piedalījušies. Pēc konkursa pieteicēji varētu kopīgi iepazīties ar laureātu. Pēc I.Jorniņas vērojumiem, pasākums veicinājis jauniešu interesi par uzņēmējdarbību un tam vajag attīstīties. Jāņa Bisenieka gara mantiniekiLLU profesore Baiba Rivža Jelgavas novada zemnieku saimniecības «Līgo» īpašnieks un motosportists Jānis Vinters SIA «Kanclers plus» īpašnieki Ilva Mieze un Edmunds Barkāns SIA «Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca» un «Madara» īpašnieks Pēteris Bila,Mūzikas klubu «Četri balti krekli» un «Jelgavas krekli» līdzīpašnieks Ainārs Tamisārs Krustpils novada zemnieku saimniecības «Vīnkalni» īpašnieks Andris Felss
