Karstajās dienās, meklējot veldzi, daudzi jelgavnieki, kā arī caurbraucēji metas peldēties karjeros pie Kārniņu ceļa un Rīgas šosejas krustojuma, Libertu karjerā, kas atrodas šosejas malā Ozolnieku novada teritorijā, kā arī citās atpūtas vietās, kas cieši pieguļ autoceļam. Novietojot auto pašā šosejas malā, viņi pārkāpj noteikumus un apdraud savu drošību, taču nekādus uzlabojumus atbildīgās institūcijas nesola.
Īpaši karstajās dienās karjera malā pie pašas šosejas redzamas automašīnu rindas. Tās visas šķērsojušas nepārtraukto balto līniju, turklāt intensīvi noslogotajai brauktuvei atrodas bīstami tuvu. Auto brauc blīvā straumēLediņu ceļa mazdārziņu iemītniece Elga, kas kopā ar bērniem svētdien peldējās karjerā pie Kārniņu ceļa un Rīgas šosejas krustojuma, stāstīja, ka agrāk gājusi peldēties uz Vircavas upīti. Taču tagad tās krasti ir aizauguši un atpūtai nepiemēroti. Turpretī agrākais māla karjers ar ūdenszālēm tā neaizaug, un tā smilšu sērīte bērniem ļoti patīk. Nepilnus desmit metrus no atpūtas vietas iet šoseja, par kuru diezgan blīvā straumē brauc auto, taču tas Elgu sevišķi neuztrauc. Gana līdzīga situācija esot arī, piemēram, viņas apmeklētajā Vidusjūras Franču Rivjērā, kur metrus piecdesmit no krasta stiepjas autostrāde, bet aiz tās – dzīvojamās mājas. Taču «Ziņas» saņēmušas arī vairākus satrauktu lasītāju zvanus – braucot pa šoseju, nereti nākoties bīstami strauji samazināt ātrumu, jo pašā ceļa malā atrodas auto, no kuriem ārā kāpj pasažieri.Ceļu policija pret pārkāpējiem saprotošaJelgavas ceļu policijas priekšnieks Aivars Putniņš atzīst, ka situācija nav lāga, taču satiksmes noteikumu pārkāpēju, kas neatļauti apstātos pie ceļmalas peldvietām, neesot daudz. Vairāk pārkāpumu fiksēts makšķerniekiem, kas uz ilgāku laiku atstājot auto, piemēram, uz apvedceļa Lielupes tilta galā. Valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» pārstāvis Jānis Lange teic, ka problēmu mēģināts risināt, starp Libertu karjeru un šoseju izrokot tranšeju. Tā aizšķērsoja piebraukšanu karjerai, taču lika autovadītājiem spēkratus atstāt vēl tuvāk brauktuvei. Tomēr šāda pasākuma efektivitāte neesot pietiekama. Vislabāk, viņaprāt, ir tad, ja ūdenskrātuves īpašnieks ir ieinteresēts ierīkot maksas peldvietu. Tādi pozitīvi piemēri ir pie Pūteļu Ērmiķu karjerām. Ozolnieku novada Domes izpilddirektors Pēteris Veļeckis teic, ka šāds atpūtas bizness tomēr neesot gana ienesīgs un uzņēmīgu cilvēku iekārots.
