Likums «Par bļstamajiem atkritumiem» spēkā stājies jau samērā sen – 1993. gada 1. oktobrļ.
Likums «Par bīstamajiem atkritumiem» spēkā stājies jau samērā sen – 1993. gada 1. oktobrī. Tas definē gan bīstamo atkritumu avotus, gan darbības ar tiem. Pasaules tehniskais progress diemžēl aiz sevis atstāj arī daudz sarežģījumu, un viens no tiem ir moderno tehnoloģiju radīto vielu un blakusproduktu lietošana, uzglabāšana un utilizācija.
Cilvēkam, videi un īpašumam bīstamas (Eiropā lieto nedaudz «mīkstāku» apzīmētāju nedraudzīgas) vielas ir tās, kas rada sprādziena un uguns nedrošību, bīstamību veselībai un kas citādi negatīvi ietekmē kā dzīvo dabu, tā īpašumu. Tās pirmām kārtām ir mūsdienu ražošanā izmantojamās izejvielas un to radītā produkcija, kas no ražotāju un
realizētāju noliktavām pakāpeniski nonāk mūsu sadzīvē.
Kur likt izlietotu dienasgaismas spuldzi
Vai daudziem no mums ir ienācis prātā jautājums, kur likt izlietotu dienasgaismas spuldzi un kur no automobiļa izlietu izmantotu eļļu? Katram droši vien ir šķitis, ka viņa mazais nedarbiņš, iemetot bīstamu vielu sadzīves atkritumu konteinerā vai izgāžot to tuvākajā grāvī, globāla rakstura katastrofu neizraisīs. Šī patērētāja filozofija «varbūt, ka…» ir dziļi iegūlusies mūsu apziņā.
Darbībām ar atkritumiem jāsaņem atļauja
Jelgavā bija viena no pirmajām pašvaldībām, kas, pildot augstākminēto likumu un tam pakārtotos Ministru kabineta «Noteikumus par bīstamo atkritumu klasifikāciju un bīstamības kritērijiem» (pieņemti 1997. gada 12. augustā), šāgada sākumā pieņēma lēmumu «Par darbībām ar bīstamiem atkritumiem». Atbilstoši minētajiem normatīviem šis lēmums uzlika pienākumu visām fiziskām un juridiskām personām, kam ir saskarsme ar bīstamajiem atkritumiem, pamatojoties uz vides aizsardzības reģionālās pārvaldes atzinumu, reģistrēt iespējamās darbības ar tiem pilsētas komunālās saimniecības nodaļā un saņemt attiecīgi noformētu atļauju. Šā lēmuma izpilde tika deleģēta domes sabiedriskās drošības komitejai.
Atļauju saņēmuši tikai seši uzņēmumi
Minētā deputātu komiteja trīs mēnešus pēc lēmuma stāšanās spēkā sarīkoja reidu pilsētā, lai konstatētu, kā tas tiek pildīts.
Līdz 1. martam likumīgi noformētu atļauju darbībām ar bīstamajiem atkritumiem bija saņēmuši tikai seši Jelgavas uzņēmumi.
Komitejas locekļi pārbaudīja, kā tiek pildīts pašvaldības lēmums akciju sabiedrībā «Jelgavas cukurfabrika». Savā pieteikumā šis uzņēmums ir uzrādījis nepieciešamību uzglabāt četras tonnas izmantotas mašīneļļas un izlietotas dienasgaismas luminiscējošās spuldzes. Eļļas uzglabāšanai tur ir ierādīta atsevišķa ēka, un spuldzes pirms nodošanas SIA «Eduards Vilde» tiek glabātas kādā transformatoru apakšstacijā, kurai, pat labi gribēdams, klāt tikt nevar neviens. Rūpnīcā ir daudz citu ķīmiski aktīvu un videi nedraudzīgu vielu (sērs, skābes), bet mūsu ekonomiskajā situācijā to uzglabāšana drošībai šaubas nerada.
Lokomotīvju depo savā iesniegumā par bīstamiem ir atzinis lietoto mašīneļļu glabātavu un augsni piesārņojošo sadzīves atkritumu novietni. Attiecībā uz pirmo neko iebilstamu komiteja nekonstatēja, taču par pēdējo palika neziņā. Savas saslaukas un citus atkritumus tur utilizē «oriģinālā» un vienkāršā veidā savāc vienkopus un sadedzina. Kādu iespaidu tas atstāj uz dziļākiem zemes slāņiem, kur tas tiek darīts, ir vēl jāpapēta, taču šoreiz jāsaka paldies lokomotīvju depo par atklātību un gatavību jautājumu risināt.
SIA «Zemgales nafta» arī ir pieteikusi savas darbības ar bīstamajiem atkritumiem, un tā atbilstoši viņu specialitātei ir lietotās eļļas uzglabāšana. Tiesa, tie ir tikai viņu pašu krājumi un no iedzīvotājiem un organizācijām pieņemti netiek.
Vienīgais uzņēmums mūsu pilsētā, kas ir gatavs bīstamos atkritumus pieņemt no iedzīvotājiem, organizācijām un pārējiem interesentiem, ir SIA KULK. Uzņēmumam ir atļauts nodarboties ar luminiscējošo spuldžu vākšanu, lietoto eļļu un akumulatoru pieņemšanu. Visi šie pakalpojumi ir pieejami pieņemšanas punktā Uzvaras ielā 8. Te var nodot arī makulatūru un stiklus. Ar dažu šo atkritumu vākšanu var arī nedaudz nopelnīt (piegādātājs), par citu nodošanu ir jāpiemaksā.
Visienesīgākais rūpals ir veco akumulatoru vākšana, jo par katru no tiem var saņemt no 40 santīmiem līdz pusotram latam. Stikls tiek pieņemts par santīmu kilogramā, makulatūra uz pusi lētāk. Toties par katru nodoto luminiscējošo spuldzi ir jāpiemaksā 8 santīmi (nav dārgi salīdzinājumā ar citiem savācējiem). Problemātiska paliek lietotās eļļas savākšana gan mazā piedāvājuma dēļ, gan citu apstākļu sakarā. Uzņēmums būtu priecīgs, ja šajā nodarbē ar savām investīcijām iesaistītos arī valsts un pašvaldības iestādes. Priekšlikums ir apspriešanas vērts, jo atkritumu problēma visā pasaulē sāk izvirzīties aktuālāko jautājumu vidū.
Vēl nodarbi ar bīstamajiem atkritumiem domei ir pieteikuši SIA «Larelini» un privatizējamā uzņēmuma «Latvenergo» DET. Taču jāšaubās, vai tikai ar šiem uzņēmumiem aprobežojas to izplatības zona. Nākamajā reidā pilsētas amatpersonas grib apskatīt arī citu uzņēmuma darbību šinī jomā un cer, ka līdz tam laikam tā tiks legalizēta, saņemot attiecīgās atļaujas un saskaņojumus.
